Archive of articles classified as' "IT"

Back home

Tehnoloģiju lietojums Latvijas skolās

9/04/2013

Sākotnēji publicēts interneta žurnālā “satori” 2012.gada 26.novembrī.

Lai arī 20. gadsimts jau ir garām, bieži vien sarunās par 21. gadsimta prasmēm dzirdam cilvēkus runājam ar skatu nākotnē, aizmirstot, ka skolēniem, kas šogad pabeidz skolu, jau pēc dažiem gadiem vajadzēs sadarboties, analizēt milzīgu informācijas daudzumu, būt inovatīviem un radīt jaunus produktus un risinājumus, būt tolerantiem un sastrādāties ar dažādu tautu, rasu un pārliecību cilvēkiem, kā arī izmantot dažādas tehnoloģijas, lai varētu efektīvi veikt visas iepriekš minētās darbības. Jēgpilns un mērķtiecīgs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietojums iet roku rokā ar visām 21. gadsimta prasmēm, ļaujot izdarīt vairāk, ātrāk, lētāk, kvalitatīvāk un samazināt attālumus. Taču būsim godīgi – IKT potenciāls Latvijas izglītībā netiek pilnībā izmantots.

Ir vairāki modeļi, kas apraksta IKT lietošanas līmeņus skolā un klasē, taču pārsvarā tiem visiem ir kopīga skala. Nultajā līmenī tehnoloģijas netiek lietotas, bet augstākajā notiek personalizēta mācīšanās, kur skolēns var ietekmēt to, ko un kā viņš mācās, katrs skolēns mācās pēc savām spējām un savā tempā, saņemot atgriezenisko saiti. Jā, tieši tā, IKT lietošanas augstāko līmeni nedefinē konkrētu tehnoloģiju lietojums! Mērķis ir pietuvināt ikviena skolēna mācīšanās procesu tam, kā notiek mācīšanās privātstundās, un IKT ir tikai rīks, kas ļauj šo mērķi sasniegt. Gluži tāpat kā moderns traktors ļauj produktīvāk apstrādāt zemi un saņemt informāciju par to, cik daudz graudu ievākts no katras lauka daļas, taču pats traktors nekad nekļūst par labas saimniecības mērķi vai rezultātu.

2012. gada aprīlī “Iespējamā misija” sadarbībā ar “Draugiem.lv” un “Lattelecom” aptaujāja skolēnus no 5. līdz 12. klasei par tehnoloģiju izmantošanu mācībās. 60% skolēnu atzina, ka tehnoloģijas mācību stundās izmanto tikai pāris reižu mēnesī vai retāk, kas ļauj secināt, ka Latvijas skolu klasēs tehnoloģijas mācību aktivitātēs lielākoties tiek lietotas 0. un 1. līmenī. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas vai nu netiek lietotas vispār, vai arī tās lieto tikai skolotājs obligātajām lietām – e-žurnāla aizpildīšanai, skolas vadības aptauju pildīšanai un citām līdzīgām lietām.

2. tehnoloģiju izmantošanas līmenī skolotājs tehnoloģijas izmanto savai produktivitātei – lai atrastu jaunāko, aktuālāko informāciju internetā un komunicētu ar skolēnu vecākiem elektroniski. No 2. līmeņa darbībām “Iespējamās misijas” skolotāji efektīvi izmanto lineāras un nelineāras prezentācijas, ziņu sižetus, video materiālus un ierakstus sociālajā tīklā “Twitter”, lai ieinteresētu skolēnus apgūt jauno tēmu, kā arī foto un videokameras, lai digitāli saglabātu skolēnu darbus un tie skolēniem būtu pieejami arī mājās. Paveicamo darbu termiņi, to kritēriji un ieteikumi ir pieejami skolēniem e-mācību vidē vai e-žurnālā. Kā redzams šajos piemēros, 2. līmenī tehnoloģijas galvenokārt lieto skolotājs, un skolēni vairāk ir pasīvi tehnoloģiju lietotāji.

Arī “Iespējamās misijas” absolvente Sandra Bukovska, šobrīd Eiropas Savienības rīcības programmas mūžizglītības jomā “eTwinning” koordinatore Latvijā, uzsver, ka, runājot par tehnoloģijām izglītībā, ir jānošķir divi aspekti – tehnoloģijas kā skolotāja rīks mācību stundas organizēšanai/satura demonstrēšanai un skolēnu digitālo prasmju attīstīšanu. “Manuprāt, mēs publiskajā telpā šos abus aspektus liekam vienā katlā, un tad var dzirdēt, piemēram, tādus secinājumus – jo vairāk skolā ir interaktīvo tāfeļu, jo labākas skolēniem ir digitālās prasmes. Vai tiešām pastāv šāda korelācija? Kā ir uzlabojušās skolēnu digitālās prasmes, pateicoties tam, ka skolotājam krīta tāfele ir nomainīta pret interaktīvo? Interaktīvā tāfele noteikti palīdz skolotājam mācību darba organizēšanā, bet svarīgi arī identificēt, ko skolēns dara ar šo tāfeli un kādas digitālās prasmes apgūst. Paturot prātā, ka no skatīšanās vien ir grūti iemācīties praktisku darbību.”

Nākamo, 3. līmeni ir ļoti viegli atšķirt no iepriekšējiem, jo te skolēni paši aktīvi izmanto pieejamos tehnoloģiskos rīkus, lai mācītos interesantāk, padziļinātāk, lai mācīšanās būtu tuvāka reālās dzīves problēmu risināšanai. Atbilstoši šim tehnoloģiju lietošanas līmenim “Iespējamās misijas” skolotāju klasēs skolēni kopīgi veido prezentācijas vai rakstus, no vairākiem datoriem vienlaicīgi pieslēdzoties un papildinot vienu dokumentu, veic virtuālus laboratorijas darbus, ja skolā nav nepieciešamā aprīkojuma reālu laboratorijas darbu veikšanai, vai arī šādu darbu veikšana ir bīstama (piemēram, kodolfizikā). Skolēni skolotāja vadībā vēstures stundās izmanto “Google Maps” karti, atzīmējot tajā nozīmīgas vietas noteiktos vēstures posmos un veidojot maršrutus, ekonomikas stundās skolēni veido video reklāmas, literatūrā ievieto izlasīto grāmatu recenzijas vietnē “GoodReads”, kā arī elektroniski sadarbojas ar klasesbiedriem un skolotāju, rakstot un saņemot labojumus un ieteikumus, lai savas esejas, prezentācijas un citus darbus padarītu pēc iespējas labākus.

Ceturtais un augstākais līmenis tehnoloģiju lietošanai klasē var šķist nedaudz utopisks Latvijas situācijā, it sevišķi tāpēc, ka tas paredz, ka skolēni uzņemas atbildību par savām mācībām. Tomēr pesimismam te nav vietas – pirmie soļi personalizēta mācīšanās procesa virzienā jau ir sperti. “Iespējamās misijas” skolotājiem arī te ir savi veiksmes stāsti. Izmantojot interaktīvus mācību materiālus, kas ļauj elektroniski atbildēt uz jautājumiem, savilkt līdzīgos, ieklikšķināt prasītos punktus grafikos vai kartēs un uzreiz saņemt automatizētu atgriezenisko saiti, skolēni var mācīties katrs savā tempā, bet skolotājs – būt par konsultantu un procesa virzītāju. Piemēram, “Iespējamās misijas” absolvents, fizikas skolotājs Jānis Bukins, saviem skolēniem ir izveidojis elektronisku pašvērtējumu sistēmu “vim.lv”, kurā skolēni var sekot līdzi saviem sasniegumiem un izaugsmei, bet pats skolotājs – laikus novērtēt skolēnu zināšanas, vājos punktus un atbilstoši pielāgot mācību procesu nākamajās stundās. Vadot matemātikas stundas, “Iespējamās misijas” absolvents Mārtiņš Kālis saprata, ka skolēniem skolotāja klātbūtne visvairāk vajadzīga uzdevumu risināšanas laikā, jo tad arī rodas visvairāk jautājumu. Lai stundās vairāk laika varētu veltīt uzdevumu risināšanai, bet teoriju skolēni varētu patstāvīgi apgut mājās, Mārtiņš iesāka veidot matemātikas mācību video. 2011. gada 18. novembrī, apvienojoties trīs “Iespējamās misijas” absolventiem, tapa portāls “macibuvideo.lv”, kurā skolēni var apgūt svarīgas matemātikas, fizikas un ķīmijas tematus, izmantojot mācību video latviešu valodā. Portāls gada laikā ir apmeklēts 70 000 reižu, un, analizējot apmeklējuma statistiku, var secināt, ka katrs desmitais 2012.gada matemātikas centralizētā eksāmena kārtotājs izmantoja “macibuvideo.lv”, gatavojoties eksāmenam.

Ideālā gadījumā ITK lietojumam apmācības procesā būtu jānotiek trīs augstākajos tehnoloģiju izmantošanas līmeņos. Tāda līmeņa IKT lietošana dod skolotājam iespēju produktīvāk veikt dažādus uzdevumus, mainīt savu lomu no informācijas devēja uz padoma devēju un sniegt skolēniem individuālu atbalstu jeb izvirzīt skolēnu mācību procesa priekšplānā.

Ieteikumi, kā uzlabot esošo IKT pielietojumu skolās:

  • apzināt, cik daudz un kāda līmeņa uzdevumiem šobrīd klasē tiek izmantotas pieejamās tehnoloģijas;
  • meklēt risinājumus un iespējas, kas ļautu skolēniem maksimāli izmantot skolā un mājās jau pieejamās IKT, lai sasniegtu augstākus mācību mērķus;
  • informātikas skolotājiem sadarboties ar citu priekšmetu skolotājiem, lai informātikā apgūtās zināšanas un prasmes skolēni varētu aktīvi pielietot citos mācību priekšmetos.

Jautājumi:

  • Kādā līmenī tehnoloģijas lieto tev zināmajās skolās?
  • Kā tu vērtē tehnoloģiju potenciālu izglītībā?

Rakstā tapšanā savu ieguldījumu devis Mārtiņš Kālis un Sandra Bukovska.

CITI RAKSTI ŠAJĀ IZDEVUMĀ:

Dina Sarceviča, “Skolas iekšējā kultūra”

Aleksandrs Vorobjovs, “Kāpēc skolām ir vajadzīgi skolēni?”

Edīte Sarva, Aleksandrs Vorobjovs, “Kā ievērot iekšējās kārtības noteikumus skolās?”

Igors Grigorjevs, “Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu!”

No Comments

Planšetdators izglītībā – rīks nevis spēļmantiņa

11/10/2012

Raksts publicēts laikraksta “Izglītība un Kultūra” izdevumā vecākiem (vairāk informācijas – izglitiba-kultura.lv )

Planšetdators ir rīks, kam ir plašas pielietojuma iespējas un arī savi riski. Šajā rakstā ar piemēriem vēlos ieskicēt gan vienu, gan otru.

Kad ģimenē parādās mājdzīvnieks ir savstarpēji jāvienojas par to, kā mēs tālāk dzīvojam – kā barojam, kā vedam pastaigāties, kā trenējam. Līdzīgi arī tad, ja ģimenē, vai skolā parādās planšetdators, vajadzētu vienoties par to, kā mēs šo ierīci lietojam. Viena no pirmajām bažām ir veselība un tāpēc ir jāvienojas ar saviem jauniešiem par to, lai viņi sabalansētu savas aktivitātes, iekļaujot tiešo komunikāciju ar vienaudžiem, sportošanu, ne-virtuālās izklaides un gan skolotājiem, gan arī vecākiem ir jātrenē bērnu pašdisciplīna pie planšetdatoriem.

Pasaulē ir dažādi modeļi, kā skolās tiek ieviesti planšetdatori. Ir skolas, kurās planšetdatori stāv pie skolotāja klasē un skolēni tos paņem konkrētām aktivitātēm. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, bet viņi tos mājās nenes. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, vecāki iemaksā drošības naudu un skolēni tos ņem līdzi uz mājām. Ja skolēni ņem planšetdatorus sev līdzi, ir nepieciešams līdzmaksājums, lai viņiem par ierīci būtu lielāka atbildības sajūta. Taču, manuprāt, šobrīd svarīgākais nav kā, bet gan kāpēc ieviest planšetdatorus skolās. Read the rest of this article »

11 Comments

iPad skolās. Kādas ir priekšrocības?

10/06/2012

Maija beigās kopā ar 15 citiem skolotājiem un skolu direktoriem no Eiropas biju Londonā uz Apple Professional Development Workshop. Mēs dalījāmies pieredzē par iPad izmantošanu skolās, kā arī uzzinājām vairākas jaunas lietas, ko tālāk nodot skolotājiem savās valstīs.

IMG_0103

Tehnoloģija šajā seminārā nekad nebija primārais. Mēs, skolās, gribam skolēniem mācīt aktuālās prasmes, iemaņas, vērtības un arī zināšanas un mums vajag, lai resursi kvalitatīvi tiktu izmantoti. Lai iekārtas skolās nestāv iepakotas. Ir svarīgi, ka tehnoloģijas māca cilvēks, kas pārzina skolēnus, skolu, standartu, mācību programmu paraugus, eksāmenus. Par jēgpilnu tehnoloģiju mācīšanu jau rakstīju rakstā "Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?". Tāpēc man patīk Apple stratēģija, ka skolotājiem strādāt ar Apple tehnoloģijām māca skolotāji, kas paši darbā ar skolēniem aktīvi izmanto tehnoloģijas.

Planšetdatoru vai klēpjdatoru?

2 Comments

Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?

20/04/2012

Raksts publicēts portālā DELFI “Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?

Ja domājam par skolēniem un to, kas šobrīd viņiem būtu jāprot, ir jāskatās nākotnes tendencēs. Ir diezgan skaidrs, ka tehnoloģijas mums vajag un vajadzēs izmantot. Bankomāti un internetbankas, interaktīvā televīzija, mobilie sakari, sociālie tīkli, Skype ir tehnoloģijas, kuras lietot mēs esam iemācījušies pēdējo gadu laikā, un tās būtiski maina mūsu ikdienu, to, kā sazināmies savā starpā, to, cik daudz laika patērējam dažādu lietu veikšanai. Taču, kā iemācīt skolēniem prasmīgi lietot tehnoloģijas? Vēl vairāk – kā veicināt lai jaunieši domātu par jaunu tehnoloģiju radīšanu?

No Comments

Mani 12.klases skolēni dabaszinību stundā pēta WiFi

19/04/2012

Dobeles Valsts ģimnāzija un skolotājs Gatis Narvaišs jau otro gadu pēc kārtas iesaistās Iespējamās misijas un Lattelecom rīkotajā tehnoloģiju nedēļā “Tehnoloģijas dzīvei!”. Pagājušajā gadā skolēni taisīja televīzijas antenas (vairāk – šeit). Šogad galvenais uzsvars projektā bija uz bezvadu interneta darbības saprašanu.

 

Projekta mērķis ir dot iespēju skolēniem fizikas stundu laikā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praksē un demonstrēt skolā iegūto zināšanu izmantošanu ikdienā. Tādā veidā skolēniem tiek veicināta interese par fiziku un sekmēta jēgpilna tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar vadošo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju SIA Lattelecom.

„Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienu cilvēka, katra skolēna ikdiena. Tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, taču tās var kalpot par ļoti iedarbīgiem darbarīkiem efektīvam un katru skolēnu iesaistošam mācību procesam. Mācību procesam ir jāmainās. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, jāļauj skolēniem darboties pašiem – risināt problēmas, analizēt informāciju, sadarboties,“ atzīst Zane Oliņa, IM programmas attīstības vadītāja.

Dobeles Valsts ģimnāzijā 12.b un 12.k klases skolēni dabaszinību stundās veica dažādus uzdevumus:

DSC_0182_thumb[1]

Pētīja skolas bezvadu interneta ātrumu dažādās skolas vietās, uzņēma laiku, cik ātri atveras viņu visbiežāk lietotās mājaslapas. Galvenais skolēnu secinājums: skolā ir diezgan ātrs internets, taču vietās, kur signāls ir vājāks, mājaslapas ielādējas par 10 reižu ilgākā laikā.

Read the rest of this article »

No Comments

HP OFFICEJET PRO 8500A printera apskats

21/11/2011

HP_OFFICEJET_PRO_8500A_PLUS_E-AIO_right_angle

Pirms diviem mēnešiem man piedāvāja pāris mēnešus lietot HP OFFICEJET PRO 8500A PLUS printeri, izmēģināt tā dažādās iespējas skolā un mājās un uzrakstīt savu viedokli tā pielietojumam un iespējām.

Vai personīgām vajadzībām man šādu printeri gribas? Jā. Vai man tas ir nepieciešams? Nē. Vai skolā tāds noderētu? Jā, it sevišķi tādā, kur tiek izmantoti portatīvie datori (un planšetdatori).

Kāpēc ir vērts nopirkt dārgāku printeri?

  • Viss bez vadiem.

    Bezvadu printēšana un skenēšana ir tā funkcija, kas man likās iphoneprintvisnoderīgākā, jo strādāju ar vairākiem datoriem, iPad un iPhone. Līdz šim man bija sarežģīti novietot printeri tādā vietā, lai to varētu pieslēgt jebkuram datoram. Ar šo printeri bija krietni vienkāršāk – noliku plauktā, pieslēdzu WiFi un varēju drukāt no visas WiFi zonas arī blakus telpās. Instalācija uz Mac ir elementāra un neprasa vairāk par minūti, uz Windows datora salīdzinoši vienkārša, taču ar 5 minūtēm ir jārēķinās. No iPhone un iPad var drukāt uzreiz caur AirPrint. Reāli jau daudz nesanāk drukāt no telefona, taču bija 2 reizes, kad tas noderēja – kad ātri vajadzēja izdrukāt e-pastu, kā arī izdrukājot savus mēneša izdevumus, ko regulāri piefiksēju iPhone. Skenējot pa vienai lapai “wireless” funkcija neko daudz nedod, jo tāpat jāstaigā no datora uz skeneri un atpakaļ, taču tad, ja saliek čupu ar lapām un uzliek opciju visas saskenēt vienā dokumentā, skeneris pats paņem lapas pa vienai, saskenē un saliek vienā pdf dokumentā, kas ir ļoti ērti.

    Problēma ar ko bieži saskāros skolā – nevarēju izdrukāt no sava datora, jo ir nokonfigurēts vadu tīkls ar datoriem, no kuriem var drukāt. Turklāt skolā visi ir Windows datori, līdz ar to visi uz Mac veidotie dokumenti jāsaglabā pdf, jāieliek zibatmiņā, dropbox vai e-pastā, jāaiziet pie kāda no datoriem un jāizdrukā. Nav jau nekas traks, taču, ja tas jādara bieži, es zaudēju daudz laika.

Read the rest of this article »

No Comments

Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

16/11/2011

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

clip_image002

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

No Comments

ActivInspire un rīki manās klasēs

9/05/2011

Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Gata Narvaiša klasē nav interaktīvās tāfeles, taču viņš stundās izmanto programmu ActivInspire, jautājumu un atbilžu sistēmu un bezvadu tāfelīti. Gatis ir Iespējamās misijas skolotājs un uzskata, ka tehnoloģijas un ar tām saistītās modernās mācību metodes ir viens no papildu stimuliem jauniem cilvēkiem kļūt par skolotājiem.

Vēl par šo manā rakstā – Radošums: Tehnoloģijas
Līdzīgi pieredzes video no Lielvārds – http://vimeo.com/lvit

No Comments