Archive of articles classified as' "Skola"

Back home

Tehnoloģiju lietojums Latvijas skolās

9/04/2013

Sākotnēji publicēts interneta žurnālā “satori” 2012.gada 26.novembrī.

Lai arī 20. gadsimts jau ir garām, bieži vien sarunās par 21. gadsimta prasmēm dzirdam cilvēkus runājam ar skatu nākotnē, aizmirstot, ka skolēniem, kas šogad pabeidz skolu, jau pēc dažiem gadiem vajadzēs sadarboties, analizēt milzīgu informācijas daudzumu, būt inovatīviem un radīt jaunus produktus un risinājumus, būt tolerantiem un sastrādāties ar dažādu tautu, rasu un pārliecību cilvēkiem, kā arī izmantot dažādas tehnoloģijas, lai varētu efektīvi veikt visas iepriekš minētās darbības. Jēgpilns un mērķtiecīgs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietojums iet roku rokā ar visām 21. gadsimta prasmēm, ļaujot izdarīt vairāk, ātrāk, lētāk, kvalitatīvāk un samazināt attālumus. Taču būsim godīgi – IKT potenciāls Latvijas izglītībā netiek pilnībā izmantots.

Ir vairāki modeļi, kas apraksta IKT lietošanas līmeņus skolā un klasē, taču pārsvarā tiem visiem ir kopīga skala. Nultajā līmenī tehnoloģijas netiek lietotas, bet augstākajā notiek personalizēta mācīšanās, kur skolēns var ietekmēt to, ko un kā viņš mācās, katrs skolēns mācās pēc savām spējām un savā tempā, saņemot atgriezenisko saiti. Jā, tieši tā, IKT lietošanas augstāko līmeni nedefinē konkrētu tehnoloģiju lietojums! Mērķis ir pietuvināt ikviena skolēna mācīšanās procesu tam, kā notiek mācīšanās privātstundās, un IKT ir tikai rīks, kas ļauj šo mērķi sasniegt. Gluži tāpat kā moderns traktors ļauj produktīvāk apstrādāt zemi un saņemt informāciju par to, cik daudz graudu ievākts no katras lauka daļas, taču pats traktors nekad nekļūst par labas saimniecības mērķi vai rezultātu.

2012. gada aprīlī “Iespējamā misija” sadarbībā ar “Draugiem.lv” un “Lattelecom” aptaujāja skolēnus no 5. līdz 12. klasei par tehnoloģiju izmantošanu mācībās. 60% skolēnu atzina, ka tehnoloģijas mācību stundās izmanto tikai pāris reižu mēnesī vai retāk, kas ļauj secināt, ka Latvijas skolu klasēs tehnoloģijas mācību aktivitātēs lielākoties tiek lietotas 0. un 1. līmenī. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas vai nu netiek lietotas vispār, vai arī tās lieto tikai skolotājs obligātajām lietām – e-žurnāla aizpildīšanai, skolas vadības aptauju pildīšanai un citām līdzīgām lietām.

2. tehnoloģiju izmantošanas līmenī skolotājs tehnoloģijas izmanto savai produktivitātei – lai atrastu jaunāko, aktuālāko informāciju internetā un komunicētu ar skolēnu vecākiem elektroniski. No 2. līmeņa darbībām “Iespējamās misijas” skolotāji efektīvi izmanto lineāras un nelineāras prezentācijas, ziņu sižetus, video materiālus un ierakstus sociālajā tīklā “Twitter”, lai ieinteresētu skolēnus apgūt jauno tēmu, kā arī foto un videokameras, lai digitāli saglabātu skolēnu darbus un tie skolēniem būtu pieejami arī mājās. Paveicamo darbu termiņi, to kritēriji un ieteikumi ir pieejami skolēniem e-mācību vidē vai e-žurnālā. Kā redzams šajos piemēros, 2. līmenī tehnoloģijas galvenokārt lieto skolotājs, un skolēni vairāk ir pasīvi tehnoloģiju lietotāji.

Arī “Iespējamās misijas” absolvente Sandra Bukovska, šobrīd Eiropas Savienības rīcības programmas mūžizglītības jomā “eTwinning” koordinatore Latvijā, uzsver, ka, runājot par tehnoloģijām izglītībā, ir jānošķir divi aspekti – tehnoloģijas kā skolotāja rīks mācību stundas organizēšanai/satura demonstrēšanai un skolēnu digitālo prasmju attīstīšanu. “Manuprāt, mēs publiskajā telpā šos abus aspektus liekam vienā katlā, un tad var dzirdēt, piemēram, tādus secinājumus – jo vairāk skolā ir interaktīvo tāfeļu, jo labākas skolēniem ir digitālās prasmes. Vai tiešām pastāv šāda korelācija? Kā ir uzlabojušās skolēnu digitālās prasmes, pateicoties tam, ka skolotājam krīta tāfele ir nomainīta pret interaktīvo? Interaktīvā tāfele noteikti palīdz skolotājam mācību darba organizēšanā, bet svarīgi arī identificēt, ko skolēns dara ar šo tāfeli un kādas digitālās prasmes apgūst. Paturot prātā, ka no skatīšanās vien ir grūti iemācīties praktisku darbību.”

Nākamo, 3. līmeni ir ļoti viegli atšķirt no iepriekšējiem, jo te skolēni paši aktīvi izmanto pieejamos tehnoloģiskos rīkus, lai mācītos interesantāk, padziļinātāk, lai mācīšanās būtu tuvāka reālās dzīves problēmu risināšanai. Atbilstoši šim tehnoloģiju lietošanas līmenim “Iespējamās misijas” skolotāju klasēs skolēni kopīgi veido prezentācijas vai rakstus, no vairākiem datoriem vienlaicīgi pieslēdzoties un papildinot vienu dokumentu, veic virtuālus laboratorijas darbus, ja skolā nav nepieciešamā aprīkojuma reālu laboratorijas darbu veikšanai, vai arī šādu darbu veikšana ir bīstama (piemēram, kodolfizikā). Skolēni skolotāja vadībā vēstures stundās izmanto “Google Maps” karti, atzīmējot tajā nozīmīgas vietas noteiktos vēstures posmos un veidojot maršrutus, ekonomikas stundās skolēni veido video reklāmas, literatūrā ievieto izlasīto grāmatu recenzijas vietnē “GoodReads”, kā arī elektroniski sadarbojas ar klasesbiedriem un skolotāju, rakstot un saņemot labojumus un ieteikumus, lai savas esejas, prezentācijas un citus darbus padarītu pēc iespējas labākus.

Ceturtais un augstākais līmenis tehnoloģiju lietošanai klasē var šķist nedaudz utopisks Latvijas situācijā, it sevišķi tāpēc, ka tas paredz, ka skolēni uzņemas atbildību par savām mācībām. Tomēr pesimismam te nav vietas – pirmie soļi personalizēta mācīšanās procesa virzienā jau ir sperti. “Iespējamās misijas” skolotājiem arī te ir savi veiksmes stāsti. Izmantojot interaktīvus mācību materiālus, kas ļauj elektroniski atbildēt uz jautājumiem, savilkt līdzīgos, ieklikšķināt prasītos punktus grafikos vai kartēs un uzreiz saņemt automatizētu atgriezenisko saiti, skolēni var mācīties katrs savā tempā, bet skolotājs – būt par konsultantu un procesa virzītāju. Piemēram, “Iespējamās misijas” absolvents, fizikas skolotājs Jānis Bukins, saviem skolēniem ir izveidojis elektronisku pašvērtējumu sistēmu “vim.lv”, kurā skolēni var sekot līdzi saviem sasniegumiem un izaugsmei, bet pats skolotājs – laikus novērtēt skolēnu zināšanas, vājos punktus un atbilstoši pielāgot mācību procesu nākamajās stundās. Vadot matemātikas stundas, “Iespējamās misijas” absolvents Mārtiņš Kālis saprata, ka skolēniem skolotāja klātbūtne visvairāk vajadzīga uzdevumu risināšanas laikā, jo tad arī rodas visvairāk jautājumu. Lai stundās vairāk laika varētu veltīt uzdevumu risināšanai, bet teoriju skolēni varētu patstāvīgi apgut mājās, Mārtiņš iesāka veidot matemātikas mācību video. 2011. gada 18. novembrī, apvienojoties trīs “Iespējamās misijas” absolventiem, tapa portāls “macibuvideo.lv”, kurā skolēni var apgūt svarīgas matemātikas, fizikas un ķīmijas tematus, izmantojot mācību video latviešu valodā. Portāls gada laikā ir apmeklēts 70 000 reižu, un, analizējot apmeklējuma statistiku, var secināt, ka katrs desmitais 2012.gada matemātikas centralizētā eksāmena kārtotājs izmantoja “macibuvideo.lv”, gatavojoties eksāmenam.

Ideālā gadījumā ITK lietojumam apmācības procesā būtu jānotiek trīs augstākajos tehnoloģiju izmantošanas līmeņos. Tāda līmeņa IKT lietošana dod skolotājam iespēju produktīvāk veikt dažādus uzdevumus, mainīt savu lomu no informācijas devēja uz padoma devēju un sniegt skolēniem individuālu atbalstu jeb izvirzīt skolēnu mācību procesa priekšplānā.

Ieteikumi, kā uzlabot esošo IKT pielietojumu skolās:

  • apzināt, cik daudz un kāda līmeņa uzdevumiem šobrīd klasē tiek izmantotas pieejamās tehnoloģijas;
  • meklēt risinājumus un iespējas, kas ļautu skolēniem maksimāli izmantot skolā un mājās jau pieejamās IKT, lai sasniegtu augstākus mācību mērķus;
  • informātikas skolotājiem sadarboties ar citu priekšmetu skolotājiem, lai informātikā apgūtās zināšanas un prasmes skolēni varētu aktīvi pielietot citos mācību priekšmetos.

Jautājumi:

  • Kādā līmenī tehnoloģijas lieto tev zināmajās skolās?
  • Kā tu vērtē tehnoloģiju potenciālu izglītībā?

Rakstā tapšanā savu ieguldījumu devis Mārtiņš Kālis un Sandra Bukovska.

CITI RAKSTI ŠAJĀ IZDEVUMĀ:

Dina Sarceviča, “Skolas iekšējā kultūra”

Aleksandrs Vorobjovs, “Kāpēc skolām ir vajadzīgi skolēni?”

Edīte Sarva, Aleksandrs Vorobjovs, “Kā ievērot iekšējās kārtības noteikumus skolās?”

Igors Grigorjevs, “Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu!”

No Comments

Planšetdators izglītībā – rīks nevis spēļmantiņa

11/10/2012

Raksts publicēts laikraksta “Izglītība un Kultūra” izdevumā vecākiem (vairāk informācijas – izglitiba-kultura.lv )

Planšetdators ir rīks, kam ir plašas pielietojuma iespējas un arī savi riski. Šajā rakstā ar piemēriem vēlos ieskicēt gan vienu, gan otru.

Kad ģimenē parādās mājdzīvnieks ir savstarpēji jāvienojas par to, kā mēs tālāk dzīvojam – kā barojam, kā vedam pastaigāties, kā trenējam. Līdzīgi arī tad, ja ģimenē, vai skolā parādās planšetdators, vajadzētu vienoties par to, kā mēs šo ierīci lietojam. Viena no pirmajām bažām ir veselība un tāpēc ir jāvienojas ar saviem jauniešiem par to, lai viņi sabalansētu savas aktivitātes, iekļaujot tiešo komunikāciju ar vienaudžiem, sportošanu, ne-virtuālās izklaides un gan skolotājiem, gan arī vecākiem ir jātrenē bērnu pašdisciplīna pie planšetdatoriem.

Pasaulē ir dažādi modeļi, kā skolās tiek ieviesti planšetdatori. Ir skolas, kurās planšetdatori stāv pie skolotāja klasē un skolēni tos paņem konkrētām aktivitātēm. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, bet viņi tos mājās nenes. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, vecāki iemaksā drošības naudu un skolēni tos ņem līdzi uz mājām. Ja skolēni ņem planšetdatorus sev līdzi, ir nepieciešams līdzmaksājums, lai viņiem par ierīci būtu lielāka atbildības sajūta. Taču, manuprāt, šobrīd svarīgākais nav kā, bet gan kāpēc ieviest planšetdatorus skolās. Read the rest of this article »

11 Comments

iPad skolās. Kādas ir priekšrocības?

10/06/2012

Maija beigās kopā ar 15 citiem skolotājiem un skolu direktoriem no Eiropas biju Londonā uz Apple Professional Development Workshop. Mēs dalījāmies pieredzē par iPad izmantošanu skolās, kā arī uzzinājām vairākas jaunas lietas, ko tālāk nodot skolotājiem savās valstīs.

IMG_0103

Tehnoloģija šajā seminārā nekad nebija primārais. Mēs, skolās, gribam skolēniem mācīt aktuālās prasmes, iemaņas, vērtības un arī zināšanas un mums vajag, lai resursi kvalitatīvi tiktu izmantoti. Lai iekārtas skolās nestāv iepakotas. Ir svarīgi, ka tehnoloģijas māca cilvēks, kas pārzina skolēnus, skolu, standartu, mācību programmu paraugus, eksāmenus. Par jēgpilnu tehnoloģiju mācīšanu jau rakstīju rakstā "Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?". Tāpēc man patīk Apple stratēģija, ka skolotājiem strādāt ar Apple tehnoloģijām māca skolotāji, kas paši darbā ar skolēniem aktīvi izmanto tehnoloģijas.

Planšetdatoru vai klēpjdatoru?

2 Comments

Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?

20/04/2012

Raksts publicēts portālā DELFI “Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?

Ja domājam par skolēniem un to, kas šobrīd viņiem būtu jāprot, ir jāskatās nākotnes tendencēs. Ir diezgan skaidrs, ka tehnoloģijas mums vajag un vajadzēs izmantot. Bankomāti un internetbankas, interaktīvā televīzija, mobilie sakari, sociālie tīkli, Skype ir tehnoloģijas, kuras lietot mēs esam iemācījušies pēdējo gadu laikā, un tās būtiski maina mūsu ikdienu, to, kā sazināmies savā starpā, to, cik daudz laika patērējam dažādu lietu veikšanai. Taču, kā iemācīt skolēniem prasmīgi lietot tehnoloģijas? Vēl vairāk – kā veicināt lai jaunieši domātu par jaunu tehnoloģiju radīšanu?

No Comments

HP OFFICEJET PRO 8500A printera apskats

21/11/2011

HP_OFFICEJET_PRO_8500A_PLUS_E-AIO_right_angle

Pirms diviem mēnešiem man piedāvāja pāris mēnešus lietot HP OFFICEJET PRO 8500A PLUS printeri, izmēģināt tā dažādās iespējas skolā un mājās un uzrakstīt savu viedokli tā pielietojumam un iespējām.

Vai personīgām vajadzībām man šādu printeri gribas? Jā. Vai man tas ir nepieciešams? Nē. Vai skolā tāds noderētu? Jā, it sevišķi tādā, kur tiek izmantoti portatīvie datori (un planšetdatori).

Kāpēc ir vērts nopirkt dārgāku printeri?

  • Viss bez vadiem.

    Bezvadu printēšana un skenēšana ir tā funkcija, kas man likās iphoneprintvisnoderīgākā, jo strādāju ar vairākiem datoriem, iPad un iPhone. Līdz šim man bija sarežģīti novietot printeri tādā vietā, lai to varētu pieslēgt jebkuram datoram. Ar šo printeri bija krietni vienkāršāk – noliku plauktā, pieslēdzu WiFi un varēju drukāt no visas WiFi zonas arī blakus telpās. Instalācija uz Mac ir elementāra un neprasa vairāk par minūti, uz Windows datora salīdzinoši vienkārša, taču ar 5 minūtēm ir jārēķinās. No iPhone un iPad var drukāt uzreiz caur AirPrint. Reāli jau daudz nesanāk drukāt no telefona, taču bija 2 reizes, kad tas noderēja – kad ātri vajadzēja izdrukāt e-pastu, kā arī izdrukājot savus mēneša izdevumus, ko regulāri piefiksēju iPhone. Skenējot pa vienai lapai “wireless” funkcija neko daudz nedod, jo tāpat jāstaigā no datora uz skeneri un atpakaļ, taču tad, ja saliek čupu ar lapām un uzliek opciju visas saskenēt vienā dokumentā, skeneris pats paņem lapas pa vienai, saskenē un saliek vienā pdf dokumentā, kas ir ļoti ērti.

    Problēma ar ko bieži saskāros skolā – nevarēju izdrukāt no sava datora, jo ir nokonfigurēts vadu tīkls ar datoriem, no kuriem var drukāt. Turklāt skolā visi ir Windows datori, līdz ar to visi uz Mac veidotie dokumenti jāsaglabā pdf, jāieliek zibatmiņā, dropbox vai e-pastā, jāaiziet pie kāda no datoriem un jāizdrukā. Nav jau nekas traks, taču, ja tas jādara bieži, es zaudēju daudz laika.

Read the rest of this article »

No Comments

Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

16/11/2011

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

clip_image002

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

No Comments

Kā izveidot savu klasi par izcilu klasi?

15/09/2011

Šajā vasarā mēs, 3 skolotāji no Iespējamās misijas (Dana Kalniņa, Dina Sarceviča, Gatis Narvaišs), uzsākām darbu starptautiskā izpētes grupā, ko organizē Teach For All ar galveno fokusu uz izcilām klasēm. Kopā grupā mēs esam 11 skolotāji no Anglijas, Libānas, Igaunijas un Latvijas.

Šīs izpētes grupas ietvaros mēs katrs savā klasē mācību gada garumā veiksim darbības pētījumu, mēģinot pielietot un ieviest metodes, kuras dotu skolēniem vairāk. Par to, ko nozīmē “vairāk” mums bija dziļas diskusijas, taču, ņemot vērā dažādos apstākļus un vajadzības valstīs, kurās mēs mācām, vienojāmies par kritērijiem, kas raksturo izcilu klasi 21. gadsimtā. Visa mācību gada garumā mēs savstarpēji dalīsimies ar savu pieredzi, izmēģināsim veiksmīgākās metodes dažādās valstīs, dažādu vecumu skolēniem, lai saprastu, vai ir metodes, kuras nes labus rezultātus gan Lībijā, gan Latvijā, gan sākumskolēniem, gan vidusskolēniem.

Tikšanās laikā Nešvilā, ASV, mēs vienojāmies par kritērijiem, kas apraksta izcilu klasi (tie ir pieejami zemāk), vērojām stundas dažādās Nešvilas skolās (privātskolās, valsts skolās, sākumskolās, vidusskolās), runājām ar skolu vadību, skolotājiem un skolēniem. Mēs gribējām saprast, kā atšķirt izcilu klasi no labas klases un kāda informācija ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izdarītu secinājumus.

Tikšanās laikā mēs vienojāmies par to, ka tādu klasi kur skolēni labi un ļoti labi apgūst ar priekšmetu saistītās zināšanas un prasmes, varētu sauktu par “labu klasi”. Izcila klase ir kaut kas vairāk. Izcilā klasē skolotājs māca skolēniem prasmes, piem. atbildību, sadarbību, kuras skolēniem noderēs gan skolā, gan arī pēc tās. 21. gadsimtu raksturo mainība, līdz ar to, skolēniem jābūt spējīgiem mainīties, pašiem mācīties jaunas lietas. Izcilā klasē skolotājs spēj motivēt skolēnus, lai viņi grib būt izcili un mēģina izdarīt vislabāko, ko viņi spēj. Izcilā klasē skolotājs parāda skolēniem pasauli visā tās dažādībā un parāda daudzās jēgpilnās un noderīgās iespējas, no kurām katrs skolēns sev var izvēlēties visatbilstošākās.

Šie, mūsuprāt, ir kritēriji, kas raksturo izcilu klasi:

  • Skolēni sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi.
  • Skolēni izaicina sevi un savus uzskatus.
  • Skolēni saprot vērtību un mērķi tam, ko viņi dara, gan nākotnei, gan arī plašāk.
  • Skolēniem ir gandarījums par to, ko viņi dara skolā.
  • Skolēni tiecas sasniegt vislabāko rezultātu, kādu vien viņi spēj.
  • Skolēni uzņemas atbildību par savumācīšanos.
  • Skolēni prot dot konkrētu, strukturētu atgriezenisko saiti, prot saņemt atgriezenisko saiti un to pielietot.
  • Skolēni prot kritiski un radoši domāt.
  • Skolēni prot izskaidrot un modelēt viņu domāšanas procesus.
  • Skolēni pārzina savas stiprās un vājās puses.
  • Skolēni, kuri kaislīgi iestājas par kādiem jautājumiem, proaktīvi meklē pārmaiņas vai arī tic pārmaiņu iespējamībai.

Lai rezultāts no šī pētījuma būtu vērtīgāks un noderīgāks, aicinu ikvienu dalīties savā pieredzē, ieteikt, kritizēt un komentēt.

No Comments

Viena glāze motivācijas brokastīs

26/03/2011

Kad tikko biju spēris kāju skolā kā skolotājs un ļoti sapriecājies par to, ka varēšu risināt matemātikas uzdevumus kopā ar desmitklasniekiem, viņi mani pārsteidza. Tā pa īstam.

- “Skolotāj, man to matemātiku nevajag!”

- ”Skolotāj, es būšu uzņēmējs. Priekš kam man vajag matemātiku?”

Un šitā vairāk nekā puse skolēnu sagaida jauno skolotāju…

Tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es uzdevu sev jautājumu par to, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka viņiem matemātika nebūs vajadzīga. Pagāja vēl mēnesis un tikai tad man prātā ienāca doma, ka, varbūt, visiem cilvēkiem nemaz nav jāprot matemātika augstāk par pamatskolas līmeni. Dažādi jautājumi man nelika mieru, tāpēc sāku domāt, kāpēc es līdz šim nebiju šaubījies par matemātikas svarīgo nozīmi manā dzīvē.

No bērnības atcerējos grāmatu “Cieto riekstu vācelīte”, kuru prieka pēc kopā ar vecmammu risinājām, kad vēl negāju skolā un arī pirmajos skolas gados. Dažādos ģimenes svētkos mēs spēlējām kāršu spēles un turnīrus un bieži vien tie jaunākie (arī es tajā skaitā) izpelnījās to godu rēķināt un skaitīt rezultātus. Vairākas reizes esmu dzirdējis stāstus kā tētis un viņa brālis piecu stundu matemātikas olimpiādes rakstīja 2 stundās, jo vajadzēja paspēt uzspēlēt hokeju vietējā čempionātā, turklāt arī šādi viņi dabūja olimpiādēs medaļas. Tagad saprotu, ka dzīvojot ģimenē, kur matemātika ir vērtība, man ik pa laikam tika špricēta patika pret matemātiku un piemēri, kur to var reāli izmantot.

Ko darīt tad, ja ģimenē špricējamais serums izbeidzies, vai arī, ja tiek špricēta nepatika? Tad skolotājam jābūt alķīmiķim un jāizķīmiķo nebeidzamās motivācijas un entuziasma dzira, pirms sašpricētie un “tīrie” skolēni ierodas deldēt solus. Padalīšos ar pāris savām receptēm.

Illustration by R. Kikuo Johnson – The New York Times

Man šķiet, ka skolēnus (izņemot divpatsmitklasniekus, un arī ne visus) nevar motivēt ar tekstiem “tev tas noderēs darbā”, “to tev vajadzēs augstskolā”, “tas katram izglītotam cilvēkam ir jāzina”. Kas strādā?

  • Aizraujošs process
  • Iespēja pašam izvēlēties, ko un kā darīt
  • Iespēja stundās darīt to, kas pašam interesē
  • Uzticēšanās skolēniem un atbildības atdošana skolēniem
  • Skolēnu paslavēšana un uzvaru svinēšana
  • Individuāla pieeja

 

Read the rest of this article »

5 Comments

Noored Kooli pārstāvji viesojas Dobeles Valsts ģimnāzijā

1/02/2011

Trešdien, 26.janvārī Dobeles Valsts ģimnāzijā viesojās izglītības eksperti no Igaunijas, programmas Noored Kooli, kas ir līdzīga Latvijas programmai Iespējamā misija. Viņi vēroja Iespējamās misijas skolotāju Gata Narvaiša un Danas Kalniņas stundas 10. un 12. klasēm.

Zemgale_eesti

Noored Kooli pārstāvju komentārs:

“Skolotājam Gatim Narvaišam dabaszinību stundā bija ļoti konkrētas prasības skolēniem. Viņš izmantoja dažādus multivides resursus, kas piesaistīja visu skolēnu uzmanību – analizēja grafikus, kas rāda saikni starp piesārņojumu un cilvēku ienākumu līmeni dažādās valstīs, un kā tas mainās laika gaitā. Viņa uzdevumi bija veidoti tā, lai būtu saprotami visiem skolēniem un motivētu ikvienu piedalīties.

Skolotāja Dana Kalniņa ļoti labi organizēja grupas uzdevumu, kur skolēniem bija paredzēts analizēt vienu produktu un veikt mārketinga pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas ir jāveic. Skolēniem uzdevums tika izskaidrots soli pa solim, tāpēc bija skaidrs ikvienam. Lai padarītu uzdevumu pēc iespējas vairāk saistītu ar dzīvi, bija jāanalizē reāli produkti, piem. biezpiena sieriņš “Kārums” un kefīrs, un daži skolēni pētījuma laikā tos pat pagaršoja.

Abiem skolotājiem bija īpaša klases darba organizācija, skaidras prasības un viņiem izdevās saglabāt draudzīgas attiecības ar skolēniem visu stundas laiku – tas noteikti ir tas, pie kā mums ir vairāk jāstrādā Noored Kooli programmā. Šo stundu laikā es pierakstīju vairāk kā 15 lapas ar piemēriem un vērtīgām piezīmēm, ko novēroju abu skolotāju stundās. Paldies Iespējamai misijai un Ingai Pāvulai, ka dāsni dalījās savā pieredzē un vērtīgajos materiālos!”

No Comments

Indija zem pārsega

8/01/2011

Šī ir mana piektā diena Mumbajā un piektā diena Indijā, kur es pārvietojos starp rietumnieciskām viesnīcām, būdiņu rajoniem (man kaut kā nepatīk teikt graustu rajoni, jo tur nav nekas sagruvis, viņi tomēr mēģina uzturēt kārtību “mājās”, taču tas ir tas, ko sauc par slums angļu valodā) un skolām, gan valsts, gan privātajām.

Pirmā diena Indijā bija kā izaicinājums jau bez tā, ka gulētas tikai 2 stundas un bagāža atpalikusi Stambulā. Pēc neliela ievada, mūs aizveda un izmeta graustu rajonā (jo tur tiešām bija sagruvušas mājas) un deva uzdevumu 2 stundām.

“Iepazīsties ar kādu bērnu un pavadi ar viņu kopā 2 stundas!”

Ok. Es paņēmu krītiņus un domāju, ka tīri labi izdosies kādu savaņģot – mana ideja bija piesaistīt ar krāsainajiem krītiņiem un mēs varētu apzīmēt sienas, vai arī bruģi, vai ielu, kaut kā tā. Mans šoks ierodoties tajā vietā bija par to, ka visas sienas bija tualetes zona, kuras tam aktīvi arī tika izmantotas, līdz ar to vajadzēja domāt kaut ko citu. Atradu papīru, uz kā zīmēt un tad jau tikai atlika atrast kādu sīci. Turpmāko 2 stundu laikā man bija diezgan daudz pilnīgi atšķirīgu un košu emociju, un mana “eksotiskā” izskata dēļ parunāju ar kādiem 30 vietējiem “graustu” cilvēkiem. Vislielākais pārsteigums man bija par to, ka nebija nevienas rūpēs sarauktas pieres. Nu paskatieties paši!


Otrajā dienā pēc stundām mēs gājām ciemos pie dažiem no skolēniem. Es biju 2.klases stundās, līdz ar to arī gāju ciemos pie otrklasniekiem. Un tā mēs ieejam vienā mājā un es novelku kurpes un atstāju ārā, ieeju koridorā un skatos apkārt, kur man iet tālāk un saprotu, ka nevienu durvju nav. Neliels šoks, taču ieraudzīju pie sienas saritinātu tepiķīti un pieņēmu, ka tā varētu būt gulta. Kādi 3-5 kvadrātmetri un tajā satilpst visa ģimene. (Kā vēlāk izrādījās, tad tā ir vēl salīdzinoši liela mājvieta.)

Tas ir tāds pirmais iespaids un labi, ka parunājot daudz vairāk ar cilvēkiem, kas dzīvo šādos mājokļos, tai skaitā arī Āzijas lielākajā būdiņu rajonā, redzot, kāda tur ir rosība, redzot, kā sākumskolēni mācās visu angļu valodā, kas viņiem ir svešvaloda, runājot ar skolotājiem (gan no Teach For India programmas, gan arī “parastajiem”), ir radies arī nedaudz dziļāks skats uz lietām, kas saistītas ar izglītību.

Piektdiena bija mana visforšākā diena Indijā līdz šim. Es ēnoju vienu Kanādas indieti, kurš visu savu mūžu bija nodzīvojis Kanādā, bet pirms pusgada atbrauca uz Mumbaju, lai iesaistītos Teach For India programmā un mācītu graustu bērniem skolā. Tā pieredze 5 stundas vienu dienu pavadot kopā ar viņu klasē, esot kā skolotāja palīgam, bija viena no visaizraujošākajām pieredzēm, kāda man jebkad ir bijusi. Otrklasnieki. Fantastiski kārtīgi un disciplinēti 30 otrklasnieki. Draudzīgi un smaidīgi. Jauki. Un tomēr skolotājs teica, ka viņi ir izlutināti. Man tas likās ļoti interesanti, tāpēc papētīju to dziļāk.



Taču nu man jādodas uz nākamo aktivitāti. Turpināšu, kad būšu Latvijā!

3 Comments