Archive of articles classified as' "Skola"

Back home

Ko ar šo varētu darīt?

18/12/2010

Skolā mani skolēni veic dažādus eksperimentus un pētījumus. Bieži vien man patīk viņiem jautāt – kas jums būtu nepieciešams, lai to varētu izpētīt? Kādas ierīces jums vajadzētu? Vai ar to pietiks?

Šoreiz jautājums no otras puses. Te ir redzami 3 attēli, kur mani skolēni veic dažādus eksperimentus un pētījumus.

Komentāros ieraksti savas idejas, ko varētu pētīt ar attēlos redzamajām ierīcēm! Ja ne pētīt, tad, ko ar šo varētu darīt?

1.attēls

DSC_0008

 

2.attēls

DSC_0011

 

3.attēls

school-12 039

Ko ar šo visu, kas redzams attēlā, varētu darīt?

2 Comments

Studentu līderu domas par izglītību Latvijā

31/10/2010

Pavisam nesen 2 dienas virzīju skolotāju mācīšanos, vadot darbnīcu “21.gs. mācību metodes” LatSTE 2010, jau rīt turpināšu virzīt manu dažādo skolēnu mācīšanos Dobeles Valsts ģimnāzijā. Šobrīd šķiet ideāls brīdis atskatīties uz studentu līderu domām par izglītību Latvijā, jeb drīzāk “cepšanos” par to, kas, viņuprāt, nav labs un būtu uzlabojams. Man pašam šo informāciju likās interesanti salīdzināt ar Valda Dombrovska jaunās valdības deklarācijas izglītības, zinātnes un sporta sadaļas redakciju, ko Gatis Kokins publicēja savā blogā “Par izglītības, zinātnes un sporta politiku”.

Šo informāciju (“cepšanos” par izglītību Latvijā) anonīmi uzrakstīja studenti 2010.gada augustā Vecaucē, Studentu Līderu foruma laikā, kad stāstīju par izglītības pārmaiņām, kādas Iespējamā misija ienes izglītībā.

      • Skolotāji nav autoritāte bērniem. Sekas –> visatļautība!
      • Izveidots dabaszinību bloks, kas novedīs pie tā, ka būs 16 ekonomisti saražoti, bet trūks eksaktā virziena pārstāvju.
      • Skolotāji kā iedvesmotāji un profesionāļi savā jomā būtu norma, bet pašlaik tā nav.
      • Mācību līdzekļi (grāmatas, darba burtnīcas) ir pārvērsti biznesā, kas mācības pārvērš problemātiskā situācijā. Katru gadu mainās mācību grāmatas tikai tāpēc, ka katrs otrais uzskata par savu pienākumu uzrakstīt jaunu grāmatu un pēc tam skola to ietver mācību procesā. Rezultātā vecākiem ir grūtības nodrošināt bērnam šīs te grāmatas, kas ir pilnīgi nepareizi!!!
      • Izglītībai trūkst treniņu un hobija pieskaņas, kas aizrauj darīt. Viss ir pārāk statisks un vienveidīgs.
      • Skolās nemāca atšķirt komunikācijas elementus, piemēram, viedokli no komentāra. Nemāca publisko runu (retoriku).
      • Mazs budžetu skaits.
      • Skolā ir ļoti mazkustīgs grafiks, kas neļaus skolēniem tik sēdošu darbu.
      • Studenti nevēlas paņemt visu, ko viņiem var iedot!!! Iespējas ir, jāizmanto tās!
      • Bieži trūkst izskaidrojuma tam, kā rodas vērtējums.
      • Trūkst “feedback” no pasniedzējiem, lai saprastu, kur radās kļūdas.
      • Liels mīnuss ir vienaldzība, cilvēkiem trūkst apziņas un sapratnes par to, kāpēc viņš to māca un kāpēc otrs to vispār mācās. Izpratne par sekām, kas rodas mācību procesā.
      • Izglītībai ir jābūt radošai + kreatīvai, ir jābūt iespējām sasniegt mērķi “ejot” pa citiem ceļiem. Jāļauj cilvēkiem domāt!!! (nevis atskaitīt).
      • Man izglītības sistēmā nepatīk tas, ka skolotāji atprasa daudz ko rakstiski, bet reāli maz mutiski – cilvēkiem pavājinās prasme runāt, prezentēt un argumentēt. Ja arī prasa, klasē lielākoties runā 4-5 skolēni un citi uz to paļaujas.
      • Patriotiskās audzināšanas trūkums. Labu, mūsdienīgu skolotāju trūkums. Valstiskās domāšanas trūkums (nepārzināšana).
      • Milzīgā nesakārtotība.
      • Jauniešiem neiemāca domāt un strādāt bez uzraudzības.
      • Izglītība jau skolās neiemāca jauniešiem atras savu virzienu un, iemesti studenta dzīvē, tie pat nezina, ko darīt.
      • Pārāk maz individuālas pieejas studentam / skolēnam – masām ir grūti pasniegt kvalitatīvi.
      • Skolā šobrīd bez maz vai nedrīkst izsaukt bērnu pie tāfeles, jo tas var viņu kaunināt (bērns audzināts siltumnīcas apstākļos). Mana sāpe ir tāda – attīstīt bērniem prezentācijas prasmes kaut vai tikai, lai viņi veiksmīgi pēc tam spētu pasniegt sevi darba intervijās. Ļoti ienāk tehnoloģijas; jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai cilvēciskajai komunikācijai un saskarsmei.
      • Izglītība ir pārāk orientēta uz mērķi, nevis apguves procesu.
      • Tieši augstskolās, kur cilvēki jau izvēlas savu specialitāti, ir daudz nevajadzīgu, ar programmu nesaistītu priekšmetu.
      • Studiju programmu pārklāšanās un neefektīva resursu noslodze.
      • Pārāk daudz ir manāmas Padomijas paliekas Latvijas izglītības sistēmā, mācīšanas un mācīšanās etiķetē.
      • Kāpēc nevar ieviest vienotu vērtēšanas sistēmu 1.-12.klasei? Ieteikums – likvidēt visas izglītības iestādes, kurās nenodrošina visu 12 klašu izglītību.
      • Izglītības sistēma Latvijā (īpaši augstākās) nopietni atpaliek no vairākuma vecajām ES valstīm!
      • Augstskolu programmu, kursu saturu pārklāšanās.
      • Trūkst mācību priekšmetu par inovācijām un pašreizējo situāciju nozarē, ko tu mācies.
      • Trūkst praktiskās nodarbības.
      • Reizēm nepatīk (kaitina), ka pasniedzēji runājot / lasot lekcijas, nepiedomā pie savas leksikas, izmantojot “ēēē” un “āāā” u.c.
      • Skolās jāstāsta par individuālās mācīšanās principiem, metodēm, iespējamajām problēmām, to risinājumiem, laika plānošanu.
      • Grūti ieviest inovācijas un skolotāji tām pretojas.
      • Skolēnu pašmotivācija mācīties un apgūt jaunas lietas ārpus skolas stundām, lai nodarbīnātu savu brīvo laiku, pēc mājas darbu izpildes.
      • Daudzas vidusskolas pienācīgi nesagatavo skolniekus augstskolām.
      • Pārāk liels uzsvars uz mācību vielas “iekalšanu”, bet gan uz likumsakarību novēršanu, rezultāta sasniegšanu, secinājumu izdarīšanu.
      • Kā sasniegt vienmērīgu attīstību vairākās jomās? Lai ceciestu citas. Ja gribu gan mācīties, gan strādāt pašpārvaldē, dažādās organizācijās, dziedāt korī u.c.
      • Man liekas nozīmīgi, ka tiek pēc iespējas vairāk iesaistīti skolēni mācību procesā un līdzīgi varbūt pat kā semināros.
      • Manuprāt, liela nozīme ir rakstura stingrībai un skaidriem mērķiem par sasniedzamo.
    Man liekas svarīgi, ka jauniešiem ir viedoklis un viņi meklē risinājumus, nevis “akli iet cauri sistēmai”. Atliek tikai uzvilkt zaļo, radošo de Bono cepuri un meklēt radošus risinājumus un alternatīvas!
No Comments

Vecāku pasūtījums skolai

17/10/2010

Oktobra vecāku sapulcē ļoti gribējās saņemt atgriezenisko saiti no skolēnu vecākiem, ne tikai ‘”vārīties” 2 stundas par visu to, kas notiek skolā un kādus podus skolēni ir sataisījuši. Ideja par sarunu starp klases audzinātājiem un skolēnu vecākiem izvērtās produktīva un interesanta, par ko arī liels prieks!

Mēs ar Danu (otru klases audzinātāju, arī no Iespējamās misijas) skolēnu vecākiem, kā izglītības pasūtītājiem jautājām par prasmēm, zināšanām, attieksmēm un pieredzi, kādu viņi gribētu, lai viņu skolēni iegūtu skolā. Šādas bija atbildes:

  • Radīt priekšstatu par darba tirgu.
  • Nedomāt, ka skolēni zina, ko viņi grib.
  • Plašas pamatzināšanas. (Tāda zināšanu soma, ka skolēns, beidzot vidusskolu, var vēlreiz pārdomāt visas izvēles un viņam būtu iespēja ļoti plaši izvēlēties tālāko ceļu savā karjerā. Lai nebūtu ierobežojumi – tu nevari iet studēt šo tāpēc, ka skolā to nemācījies.)
  • Tālākizglītošanās iespējas. Lai skolēni zinātu, kādas ir viņu iespējas, kādi ir kritēriji uzņemšanai augstskolās, kas būtu jāpārdomā utt.
  • Loģiskā domāšana. Īsumā – lieta, kas noder vienmēr un visur.
  • Pozitīva domāšana. Galvenais uzsvars no vecāku puses gan bija par to, lai skolotāji neaizraujas ar teikšanu “tu neko nemāki!”, “tu esi stulbs!”, bet gan mēģina dot atgriezenisko saiti ar pozitīvo. Viņi uzskata, ka pozitīva domāšana no skolotāju puses, to vairotu arī skolēnos.
  • Analīze, novērtēšana. Šis bija kā papildinājums tam, ka katrs mūsu skolēns uzstāda mācību mērķus semestrim, gan atzīmju mērķus, gan arī izaugsmes mērķus. Ik pa laikam noteikti nepieciešama to analīze un izvērtēšana, tāpat kā ar katru ieskaites darbu un paveikto lietu. Šīs prasmes skolēniem ir ļoti nepieciešamas.
  • Neizdarītā (negatīvā) pārrunāšana. Runāt un izanalizēt ne tikai labo un paveikto, bet arī pārrunāt neveiksmes un nepadarīto, jeb mācīties no kļūdām.
  • Dokumentu (paraugu) veidošana. Praktisko pieredzi reālu iesniegumu, ielūgumu, līgumu, vienošanos u.c. dokumentu veidošanā.
  • Savstarpējā saskarsme. Mācīt savstarpēji sadarboties. Viens piemērs bija par to, lai grupu darbos jauktu grupas un skolēni iemācītos sastrādāties dažādos sastāvos.
  • Darbs vasarā. Kā būtu, ja skola un skolotāji palīdzētu noorganizēt skolēniem darbu vasarā?

Forši saprast to, ka mēs ar skolēnu vecākiem domājam līdzīgi un vēl labāk ir uzzināt tās lietas, par kurām mēs nebijām domājuši!

Ja ir idejas, kā šo varētu aizraujoši īstenot, droši, tepat pie komentāriem, apakšā!

3 Comments

Synergies @NYC day 1

18/05/2010

Sēžu savā numuriņā, nedaudz apdedzis Ņujorkas spilgtajā saulē un skatoties uz Empire State building gaismām, taču domas nepamet nesenās sarunas, kurām atbilde tā arī nav atrasta.

Džons, kas nu jau 8 gadus dzīvo Ķīnā, man uzdeva jautājumu par Latvijas izglītības sistēmu. Viņš saka, ka ir riktīgi labi. Arī Wendy Kopp, Teach For America dibinātāja un CEO, prasīja kāpēc mēs esam programmā, jo Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, izglītībā iet tīri labi. Nu, labi, pie Džona jautājuma. Singapūrā, Japānā, ASV un citur pasaulē iegulda daudz naudas izglītībā, jo redz tiešo sakarību starp ieguldījumu izglītībā un ekonomisko izaugsmi. Vai Latvijā iegulda izglītībā lielu naudu tā paša iemesla dēļ? Un atbilde nav viegla. Es nevarēju atbildēt “jā”. Un tas jautājums ņemas pa manu galvu vēljoprojām. Kāpēc? Vai tiešām tradīciju dēļ? Vai arī izglītība kā [falšā] vērtība?

Rīt došos uz publisko skolu kaut kur starp Upper East un East Harlem vērot kā sīči mācās. Cik sapratu, tā ir viena no skolām, kur daudzi mājās runā spāniski. Aizvakar es nakti pavadīju Bronksā un tur pārsteidzoši daudz visapkārt varēja redzēt un dzirdēt spāņu valodu. Īstenībā jau arī šodien tepat pie New Yorker Hotel šoferi un viesnīcas darbinieki savā starpā sarunājās spāniski…

Ņemoties ap vīziju savām klasēm tika izšauta ideja, ka vīzija ir tas, uz ko tu turpini iet arī tad, ja viss pārējais sabrūk. Un, ja vīzija ir labi uzstādīta un labi noorganizēta, tad sīči klasē darbosies lieliski arī tad, ja skolotājs tur nebūs. Vislielākais jautājums jau ir – kā to izdarīt?

Pa ceļam uz pusdienām mēs papļāpājām ar Peru programmas EnseñaPeru vadītāju Franco un viņš stāstīja, ka tagad Peru jaunajiem skolotājiem ir 2 mēneši skolā un viņš prasīja, kā es jutos pēc 2 mēnešiem skolā. Apmēram tad man bija bedre, kas viņam ļoti interesēja. Tad vēl viņš man pajautāja, vai es varu iedomāties vienu skolēnu, kas man liek smaidīt. Hah! Nu ja, ka varu! Taču baigi tā nebiju par to aizdomājies. Viņa vadītā sesija bija ar tādu pamatīgu rozīni un ceru, ka atlikušajās dienās vēl paspēšu ar viņu vairāk parunāt. Ir tik patīkami būt starp cilvēkiem, kuriem smadzeņu kroku skaits krietni pārsniedz vidējo un smaids un pozitīvisms šķiet nebeidzams. Un te tādi ir vairāki.

Pats labākais – šis pasākums vēl turpinās!

1 Comment

Radošums : Tehnoloģijas

10/05/2010

28.aprīlī LU Mazajā Aulā trīs manas audzināmās klases skolnieces vadīja mācību stundu, lai parādītu kādas stundas viņas gribētu savā skolā un kā parastu mācību stundu padarīt radošu.
Vairāk par šo pasākumu var uzzināt Iespējamās Misijas mājaslapā – apraksts un foto.

im_100428

Foto: F64

Šī 30 minūšu garā mācību stunda bija kā ierosinājums diskusijai par izglītību Latvijā, īpaši koncentrējoties uz Radošumu.

Diskusijā ļoti daudz komentāru bija par to vai radošums ar tehnoloģijām ir savienojams? Vai tehnoloģijas papildina vai izslēdz radošumu?

Es uzskatu, ka tehnoloģijas pašas par sevi neko nepadara radošu. Ja notiek sinhrona peles klikšķināša skolēniem kopā ar skolotāju, tad skolēniem radošā domāšana parādās tikai meklējot iemeslus kā tikt ārā no tādas klases.  Ja skolēniem ir jāuzspiež viņu izvēlētais variants uz balsošanas iekārtām, tas nav radošums. Taču tas ir reāls veids kā ieekonomēt laiku skolēnu pārbaudei, turklāt uzreiz saņemot rezultātus. Doug Lemov grāmatā "Teach like a champion" ir aprakstīta metode kā iemācīt skolēniem ātri stundas laikā savākt un nodot darbus klasē, kas, pēc aprēķiniem, ietaupa 63 stundas gadā, ko var izmantot, lai mācītos dziļāk, plašāk un vairāk. Daudzi skolotāji saka, ka viņiem nepietiek laika, lai mācītu radošumu – lūk ir tas laiks, kuru var ietaupīt, efektīvi izmantojot tehnoloģijas.

Šajā publiskajā mācību stundā mēs gribējām uzsvērt to, ka darboties ar tehnoloģijām nevajag mācīt tā, kā pierasts 20.gadsimtā – dodot instrukcijas par to, kādas funkcijas var veikt ar katru agregātu un uzreiz arī par tām visām pastāstīt. Skolnieces stundā parādīja kā viņas darbojas ar interaktīvo planšeti un uzreiz deva ar to darboties arī pārējiem. Neskatoties uz to, ka daudzi neko tādu nebija turējuši rokā, viņi darbojās intuitīvi un viņiem sanāca. Citam labāk, citam sliktāk, taču sanāca. Arī ar balsošanu nebija nekādas problēmas, turklāt, ja arī kādam rastos jautājums par lielo pogu, kas ir vidū, viņam būtu daudz lielāka interese dzirdēt atbildi, nekā, ja par visām pogām stāstītu pēc kārtas pašā sākumā. Turklāt – kā skolnieces darbojās ar visām ierīcēm! Jā, tas bija šovs, bet, ja skolēni var vadīt šovu ministru, ap 70 izglītības ekspertu un kameru priekšā, tad kāpēc lai skolēni to pašu nevarētu darīt klasē kopā ar saviem klasesbiedriem?

Read the rest of this article »

No Comments

skolotājs aiziet aizkadrā

21/03/2010

Man bija patīkami vērot, kā mani skolēni šonedēļ veselas 2 reizes darbojas kameru priekšā veicot dažnedažādus uzdevumus konkursā eXperiments. Ko darīju es? Skatījos un priecājos un smējos, dažreiz arī saķēru galvu, he he, iedrošināju, atbalstīju un fanoju par saviem skolēniem!

Ja tā labi padomā, tad tāds jau arī ir skolotāja mērķis – skolēniem sasniegt tādu līmeni, ka skolotājs var “aiziet aizkadrā” un skolēni vieni paši patstāvīgi var darboties. Ja no sākuma man vajadzēja iesaistīties vairāk un dot konkrētu rāmi, kā mēs strādāsim, uzstādīt latiņu kvalitātei un mērķus – ierakstām skaņu celiņu, safilmējam, samontējam, utt., tad vēlāk skolēni daudz strādāja vieni paši un es tikai pa reizei konsultēju, ieteicu, kas ir labs un ko uzlabot, paslavēju.

Pasākums bija brīnišķīgs! Emocijas – fantastiskas! Sajūtas – neaizmirstamas! Oij, ko tik mēs nedarījām!

Bet tagad – skolēnu sajūtas.

Kas patika? Mēs bijām pirmie, kas izsita korķus! Patika atmosfēra, mūzika, galda spēles atpūtas telpā un patika, ka bijām jautrāki un likām smaidīt citiem. Patika veikt mūsu priekšnesumu, patika grimmēšana. Krekliņi arī iekaroja mūsu simpātijas.  Emocijas bija pozitīvas, bija interesanti pavadīt laiku ar komandas biedriem. Satraukums GANDRĪZ nebija jūtams. Mēs bijām ļoti pozitīvi noskaņoti, daži uzdevumi uzdzina mazliet satraukumu, taču visumā mūsu brālīgā draudzība nomāca jebkādas negatīvas izjūtas. Mēs ieguvām gan materiālas, gan garīgas balvas. Konkursa organizētāji mums pasniedza gan krūzītes, gan 2 somas, gan datorpeles, kā arī suliņu komplektu un klades, kuras mēs turpmāk izmantosim fizikas skolas pierakstiem un kaldināsim plānus nākamajam “eXperimentam”. Pēc filmēšanas mēs uzzinājām, ka bijām vairāku cilvēku favorīti. Mēs ieguvām labu sadarbību ar grimmētājām, visu personālu un turpināsim to stiprināt sestdien.

Ja kāds varētu pateikt, ka mēs nebijām labākie, lai saka to tagad vai klusē mūžīgi.  Baigā pieredze (nākamgad būsim tādi paši).  Grimmēties arī bija inčīgi. Un tas, ka sejā bāza kameras bija paciešami, pat forši. Man nav nekas cits sakāms kā: "Veči jūs esat labākie!" tikai īstajā intonācijā.

ZINĀT IR STILĪGI!

No Comments

Radoši praktisks prieks

2/03/2010

Latvenergo konkursa 8.-9. klašu gaišākajām galvām – eXperiments -aizraujošo klātienes sacensību televīzijas studijā turpinās 21 Latvijas skolu labākā komanda, kas neklātienes kārtā uzrādījušas vislabākos rezultātus, tai skaitā Dobeles Valsts ģimnāzijas komanda Nacionālie Varoņi!

Radoši praktiskās kārtas uzdevums bija izveidot kaut ko reālu un izmantojamu no kaut kā pārstrādāta, atjaunota vai otreiz atdzīvināta, turklāt šim produktam vai pakalpojumam jābūt reālam, interesantam, ar ekonomisku lietderību un pamatojumu, lai tas nenodara ļaunumu apkārtējai videi, lai tas ir noderīgs ikvienam un kāds ir šī produkta mērķis!

Nacionāli Varoņi piedāvā savu saules kolektoru!

Video skatīt te – http://vimeo.com/9424782

Ideja radās ņemot talkā Edvarda de Bono ieteikumus, kā nonākt pie oriģinālām lietām – paņēmām dažādas grāmatas un katrs šķīrām ar aizvērtām acīm kādu lappusi un pēc tam mēģinājām kombinēt idejas no visām 3 grāmatām un rakstījām visas idejas uz tāfeles. Pavisam īsā laikā izkristalizējās arī fināla ideja, kurai skolēni izdomāja kā to realizēt. Man viņi pateica, ka ir jāpaņem 5.izmēra urbis un pārējais viss ir izdomāts.

Manuprāt, mums iznāca lieliski! Skatieties mūsu tālākos soļus televīzijā un turiet īkšķus!

No Comments

Tehnoloģijas skolā un ikdienā

20/02/2010

Lidija Kronberga
10.b klases skolniece
Dobeles Valsts ģimnāzija

 

Pirms 3 mēnešiem Iespējamās Misijas veiktā aptauja Latvijas skolās, tajā skaitā arī Dobeles Valsts ģimnāzijā rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas skolēniem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā – 98% skolēnu mājās ir dators un 94% mājās ir interneta pieslēgums un ikviens var izmantot datoru skolā.

Darbs un izklaide pie datora un savstarpējā komunikācija internetā mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo lielākā daļa skolēnu pie datora pavada vairākas stundas dienā.

Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. un 11. klašu skolēni atzīst, ka prot uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā (94%), prot sagatavot prezentāciju datorā (91%), nosūtīt un saņemt e-pastu (90%) un atrast nepieciešamo informāciju internetā (85%), kas nozīmē tikai to, ka mums – „digitālajiem skolēniem” šīs lietas nav jāmāca, bet jāpielieto dažādu priekšmetu apguvē.

people_stats_infograph

Manā skolā izmanto dažādus tehnoloģiju veidus. Kā piemēru varu minēt datorus, interaktīvās tāfeles, projektorus, mikroskopus, dažādus mērītājus u.c. Man pašai personīgi ļoti patīk, ka mēs izmantojam šīs tehnoloģijas mācību stundās, jo tas ļauj mums labāk saprast mācīto vielu vai arī „iztaustīt” to, ko mēs mācāmies. Ļoti bieži tiek izmantots dators, lai veiktu kādus projektus, referātus vai arī zinātniski pētnieciskos darbus. Vēl, ko varu piebilst, ir tas, ka mani aizrauj tās dabaszinību stundas, kurās mēs izmantojam mikroskopus vai mērītājus, jo ir interesanti veikt dažādus eksperimentus un pētījumus, kas ir kā papildinājums mācību stundai.

Tehnoloģiju izmantošana un apgūšana mums, skolēniem, dod lielisku iespēju jau savlaicīgi sagatavoties darbam nākotnē, kā arī pilnveidot savas zināšanas.

No Comments

Kvantu fizikas mistērijas 8.klasē

18/02/2010

Iespējamās misijas nedēļas ietvaros, fizikas stundu manai 8.b klasei Dobeles Valsts ģimnāzijā vadīja Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš, kurš savu uzstāšanos nosauca “Par fiziku un ne tikai…”

Lai gan parasti kvantu fiziku apgūst jaunieši ar lielāku pieredzi fizikā, Alberta Einšteina citāts “Es saprotu, ka fizika jāpadara tik vienkārša cik iespējams, bet ne vienkāršāka” deva milzīgu motivāciju gan profesoram, kuru skolēni sauca par “skolotāju”, gan arī skolēniem uzmanīgi klausīties un izprast kvantu fizikas mistērijas.

Gatis_DVG_Auzins a3-1

Kvantu fizikā ir daudzas lietas, kas man šķiet nepierastas. Mums ir izveidojusies sapratne, ka, ja klasē pa labi ir durvis un pa kreisi ir durvis, tad es varu iziet pa labajām durvīm vai pa kreisajām durvīm, bet nevaru iziet pa abām durvīm uzreiz,“ stundas laikā stāstīja un rādīja fizikas profesors. Vēl pat pēc stundas beigām skolēns Viesturs prātoja “Interesanti bija iedomāties, kā cilvēks var vienlaicīgi iziet cauri divām durvīm” , turklāt piebilda, ka LU rektors interesanti stāstīja par kvantu fiziku, bet to bija grūti saprast. Arī Ainārs pēc stundas bija domīgs un teica, ka skolotājs pastāstīja pietiekami, lai saprastu, bet arī samulsinātu.

Stundas otrajā daļā saruna aizvirzījās nedaudz nostāk no pašiem fizikas procesiem uz eksperimentiem un cilvēkiem, kas eksperimentus un pētījumus veic. Skolēni teica, ka viņiem patika, ka profesors izstāstīja par to, ko viņš dara un tāpēc fizika viņiem kļuva interesantāka.

Read the rest of this article »

1 Comment

eksperiments un eXperiments

5/02/2010

Mazā Fizikas skola ir tāda padarīšana, kur skolēni sanāk kopā un izveido vai izpēta kaut ko, kas atbilst kritērijiem fizika, interesants un kaut kas jauns. Būtībā tā ir vieta, kur skolēni var uzdot sev interesējošus jautājumus par to, kas notiek apkārt un kopā ar mani meklēt atbildes uz tiem. Esam lūkojušies teleskopā, griezuši kartupeļus un rēķinājuši to blīvumus, dūruši caurumus kolas pudelēm un skatījušies kā tās griežas, ja ielej ūdeni, no kociņiem, salmiņiem un bļodām veidojuši dārza apsmidzināšanas sistēmas, mērījuši ķermeņu masas bez svariem, ar lāzeri pētījuši CD ietilpību, kondensatora uzlādi un izlādi, situši kopā lodītes un skatījušies kā tās saduroties pārnes enerģiju, laiduši balonu raķetes, darbinājuši ūdeņraža šūnas auto, pētījuši kur tad tēja atdziest ātrāk, melnā vai baltā krūzē, kausējuši sniegu, skatījušies cik laba siltumizolācija ir skolas sienām, paši no lēcām veidojuši mikroskopu un teleskopu un vēl citus mazākus un lielākus eksperimentus.

Man ir milzīgs prieks, ka skolēni nāk un ar prieku darbojas!

Pavisam nesen bija arī apvienotā novadu olimpiāde fizikā un skolēni, kas nāca un darbojās arī bija tie paši spicākie! Man pašam vislielākais prieks par 3 drosminiekiem no 8.klases, kas piedalījās 9.klašu fizikas olimpiādē, jo 8.klasē jau fizika tik tikko ir sākusies un olimpiādi nemaz nerīko, bet viņi nāca pie manis ar jautājumiem un mēs pastrādājām un parisinājām uzdevumus, un rezultātā tik pāris punkti šķīra viņus no atzinībām konkurencē, kur pārējie dalībnieki fiziku ir mācījušies trīsreiz ilgāk. Turklāt visoriģinālākie risinājumi par sviras svariem ar 4 kausiem un citi nāca tieši no astotajiem, jo tad, ja savā mūžā nekas tāds nav mācīts ir tik plaša telpa izdomai!

Šobrīd ir jauns izaicinājums – 5 cilvēku komanda “Nacionālie Varoņi” no 8.un 9.klasēm cīnās ar konkursa eXperiments neklātienes kārtu uzdevumiem.

Read the rest of this article »

2 Comments