Kvantu fizikas mistērijas 8.klasē

18/02/2010

Iespējamās misijas nedēļas ietvaros, fizikas stundu manai 8.b klasei Dobeles Valsts ģimnāzijā vadīja Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš, kurš savu uzstāšanos nosauca “Par fiziku un ne tikai…”

Lai gan parasti kvantu fiziku apgūst jaunieši ar lielāku pieredzi fizikā, Alberta Einšteina citāts “Es saprotu, ka fizika jāpadara tik vienkārša cik iespējams, bet ne vienkāršāka” deva milzīgu motivāciju gan profesoram, kuru skolēni sauca par “skolotāju”, gan arī skolēniem uzmanīgi klausīties un izprast kvantu fizikas mistērijas.

Gatis_DVG_Auzins a3-1

Kvantu fizikā ir daudzas lietas, kas man šķiet nepierastas. Mums ir izveidojusies sapratne, ka, ja klasē pa labi ir durvis un pa kreisi ir durvis, tad es varu iziet pa labajām durvīm vai pa kreisajām durvīm, bet nevaru iziet pa abām durvīm uzreiz,“ stundas laikā stāstīja un rādīja fizikas profesors. Vēl pat pēc stundas beigām skolēns Viesturs prātoja “Interesanti bija iedomāties, kā cilvēks var vienlaicīgi iziet cauri divām durvīm” , turklāt piebilda, ka LU rektors interesanti stāstīja par kvantu fiziku, bet to bija grūti saprast. Arī Ainārs pēc stundas bija domīgs un teica, ka skolotājs pastāstīja pietiekami, lai saprastu, bet arī samulsinātu.

Stundas otrajā daļā saruna aizvirzījās nedaudz nostāk no pašiem fizikas procesiem uz eksperimentiem un cilvēkiem, kas eksperimentus un pētījumus veic. Skolēni teica, ka viņiem patika, ka profesors izstāstīja par to, ko viņš dara un tāpēc fizika viņiem kļuva interesantāka.

Bet tas vēl nebija viss, jo Mārcim Auziņam vēl bija bildes, ko parādīt skolēniem ar zinātniekiem, Nobela prēmiju laureātiem un viņu komandām, kas strādā pie fizikas pētījumiem: “Es gribu, lai mums rodas vēl viena sajūta – tad, kad es saku, ka šādas visādas interesantas lietas notiek, tad ļoti bieži ir tā sajūta, ka tur ir daži bārdaini kungi, Cēlingers, kurš vēl nav dabūjis Nobela prēmiju, bet droši vien agri vai vēlu dabūs par šīm te lietām, droši vien ir ļoti gudri onkuļi vai tantes, kas ar tām lietām nodarbojas, ka normāls cilvēks ar šo nevar nodarboties. Bet patiesībā šos eksperimentus taisa šie jaunie cilvēki, kuri drusku vecāki par jums, varbūt, šobrīd ir, bet īpaši daudz vecāki nav. [..] Patiesībā tos darbus, kuri ir saņēmuši Nobela prēmiju ir taisījuši jaunieši, kuri ir drusku vecāki kā jūs šodien, bet, patiesībā tas nav nekas tāds, ko var darīt tikai kaut kāds absolūti ģeniāls cilvēks ne no šīs pasaules, to dara normāli cilvēki, kam, protams, ir interese par fiziku.”

Lai arī fizika bieži vien nav daudzu skolēnu mīļākais priekšmets, tomēr pēc šīs stundas skolēni bija neparasti domīgi, kas arī ir pats svarīgākais skolā – domāt.

Kāds skolēns par stundu uzrakstīja: “Lika daudz ko apdomāt, jo tas viss likās ļoti interesanti un vēlējos saprast un izzināt visu, ko profesors stāsta.”

Artūram šī stunda paliks atmiņā, jo viņam “pats spilgtākais iespaids bija tas, ka tieši mūsu stundā un mūsu klasē atbrauca slavenais kvantu fizikas profesors.” Par to, ka šī stunda bija lieliski izdevusies un, ka tas ir brīnišķīgi, ka skolas ierasto ritmu izsit kāds cilvēks, kam līdzināties, liecina tādi skolēnu vārdi, kā:

Es gribētu vēl kādu tādu stundu.”

“Kopumā man ļoti patika!”

“Bija ļoti intriģējoši klausīties universitātes rektora stāstītajā.”

“Skolotājs bija tieši tāds, kādu es viņu iedomājos – patīkams, aktīvs, jautrs.”

“Stunda bija ļoti interesanta!”

Šim rakstam ir 1 komentārs:

  1. 18/02/2010Anna rakstīja:

    Izklausās, ka ir bijis interesanti un kvantu fizika nemaz nav nekāds bieds ;)

Uzraksti komentāru: