Planšetdators izglītībā – rīks nevis spēļmantiņa

11/10/2012

Raksts publicēts laikraksta “Izglītība un Kultūra” izdevumā vecākiem (vairāk informācijas – izglitiba-kultura.lv )

Planšetdators ir rīks, kam ir plašas pielietojuma iespējas un arī savi riski. Šajā rakstā ar piemēriem vēlos ieskicēt gan vienu, gan otru.

Kad ģimenē parādās mājdzīvnieks ir savstarpēji jāvienojas par to, kā mēs tālāk dzīvojam – kā barojam, kā vedam pastaigāties, kā trenējam. Līdzīgi arī tad, ja ģimenē, vai skolā parādās planšetdators, vajadzētu vienoties par to, kā mēs šo ierīci lietojam. Viena no pirmajām bažām ir veselība un tāpēc ir jāvienojas ar saviem jauniešiem par to, lai viņi sabalansētu savas aktivitātes, iekļaujot tiešo komunikāciju ar vienaudžiem, sportošanu, ne-virtuālās izklaides un gan skolotājiem, gan arī vecākiem ir jātrenē bērnu pašdisciplīna pie planšetdatoriem.

Pasaulē ir dažādi modeļi, kā skolās tiek ieviesti planšetdatori. Ir skolas, kurās planšetdatori stāv pie skolotāja klasē un skolēni tos paņem konkrētām aktivitātēm. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, bet viņi tos mājās nenes. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, vecāki iemaksā drošības naudu un skolēni tos ņem līdzi uz mājām. Ja skolēni ņem planšetdatorus sev līdzi, ir nepieciešams līdzmaksājums, lai viņiem par ierīci būtu lielāka atbildības sajūta. Taču, manuprāt, šobrīd svarīgākais nav kā, bet gan kāpēc ieviest planšetdatorus skolās.

Skolas somas svars paliek mazāks, ja visas vai lielākā daļa grāmatu un vārdnīcu, ģeogrāfijas atlants, kalkulators, darba lapas, izdales materiāli un darba burtnīcas atrodas vienā ierīcē, kuras svars ir mazāks par 1kg.

Planšetdatoru ir ērti lietot ārpus telpām. To var ērti lietot turot rokās, turklāt baterijas spēj nodrošināt pat 10 stundu ilgu strādāšanu. Līdz ar to, braucot mācību ekskursijā uz zooloģisko dārzu, skolotājs var sagatavot skolēniem digitālo darba lapu, kurā viens no uzdevumiem varētu būt šāds: “Atrodi un nofotografē divus dažādus abiniekus, izpēti un pieraksti, kā viņi ir pielāgojušies dzīvei gan uz sauszemes, gan ūdenī.”

Aizvieto un papildina citas ierīces. Klases stūrī stāvošu skeletu, kuram skolēni var pieiet pēc kārtas papildina Google Body (tagad Zygote Body) vai 3d4medical aplikācijas, kur 3 dimensijās var izpētīt ne tikai skeletu, bet arī muskuļus un orgānus, turklāt to var pētīt visi vienlaicīgi. Stroboskopisko zīmējumu, kur pa soļiem attēlota objekta kustība, uzņemšanu un analīzi fizikā aizvieto Video Physics aplikācija. Arī zinātniskajam kalkulatoram ir aplikācija planšetē.

Mūsdienīga problēmu risināšana. Neapšaubāmi internets ir zināšanām bagātāks kā viszinošākais skolotājs vai eksperts. Planšetdatori dod iespēju ikdienas situācijās klasē risināt problēmas, kurās nepieciešama informācija, tādējādi arī attīstīt skolēnu prasmes informācijas vākšanā tieši tajā momentā, kad tā ir nepieciešama. Noformulē jautājumu – pajautā Google – pārbaudi informācijas ticamību – pārbaudi vai informācija nav novecojusi. Tikai tad, ja netiec galā, jautā skolotājam! Kā tas izskatās klasē? Skolēniem tiek uzdots jautājums – vai ģenētiski modificētā pārtika ir nepieciešama, lai samazinātu badu pasaulē?  Viņi grupās vai pāros ar skolotāju kā konsultantu apspriež, ko viņiem vajadzētu noskaidrot, lai atbildētu uz šo jautājumu un uz vietas klasē meklē atbildes. Skolēniem ir iespēja izvēlēties resursus, veikt izvēles, paust savu viedokli, taču, lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi, viņiem ir jāuzzina, kas ir ģenētiski modificētā pārtika, kuros reģionos pasaulē ir bads, utt., kas arī ir daži no mācību mērķiem.

Saistošāks, aizraujošāks mācību process. Ir pieejamas dažādas mācību spēles planšetdatoriem un jau tuvākajās dienās O-Smart Games publicēs savu pirmo matemātikas spēli par daļskaitļiem latviski, kurai sekos arī citas mācību spēles. Taču ne tikai spēles, bet visa mācīšanās skolēniem šķiet vairāk kā spēlēšanās, kas dod lielāku skolēnu iesaisti un aizrautību. Apple pieredze ieviešot iPad skolās, liecina, ka, ja meitenēm pirms tam ir bijuši augstāki rezultāti par zēniem, tad, ieviešot planšetdatorus, zēnu sekmes ceļas un rezultāti abiem dzimumiem izlīdzinās.

Skolēni var paši noteikt savu mācīšanās tempu. Pildot vienu un to pašu matemātikas uzdevumu, daži skolēni pašu spēkiem tiek ar to galā, bet citiem nepieciešama palīdzība. Šajā gadījumā skolēni var planšetdatorā izmantot macibuvideo.lv piedāvātos mācību video, kur viņi var atkārtot vai iemācīties tieši viņiem vajadzīgās zināšanas un prasmes, patīt uz priekšu, vai atkārtot vēlreiz, atkarībā no uztveres ātruma un iepriekšējām zināšanām.

Paātrinās darba process un samazinās papīra tērēšana. Mācoties par dzīvības izcelšanos, skolēni planšetdatoros izlasa rakstos un noskatās video dažādus viedokļus par kreacionisma, evolūcijas un panspermijas teorijām, veicot piezīmes, pierakstot par/pret argumentus katrai no teorijām. Skolēni sadalās grupās pēc viņu pārliecības aizstāvot kādu no teorijām un internetā atrod vairāk faktu, uz kuriem balstīt savus argumentus. Skolēni sakārto klasi debatēm un debatējošās komandas planšetdatoros atver debašu norises shēmas, kā arī savus faktus un debatē. Pārējie klasesbiedri atver debašu vērtēšanas kritērijus un tiešsaistē novērtē debatētāju sniegumu un rakstiski paslavē par labajām lietām, iesaka, ko uzlabot. Pēc debates beigām katrs debatētājs tiešsaistē var apskatīt savu vērtējumu un ieteikumus, kā arī izmantot to nākamreiz gatavojoties debatei. Cik daudz lapu skolotājam būtu jāsakopē 30 skolēnu klasei, lai veiktu šādu aktivitāti bez planšetdatoriem?

Kā pašsaprotamu lietu, lai visas augstākminētās lietas izpildītos, es redzu bezvada interneta pieeju skolēniem skolā. Zinu, ka šajā sakarā no skolām ir divas pretreakcijas. Pirmā – mums nav pieejams tik ātrs un stabils internets, lai to varētu lietot gan skolotāji, gan skolēni. Par to nav jāaizmirst, kad tiek plānotas finanses planšetdatoriem, jo interneta infrastruktūra ir Latvijas veiksmes stāsts un šai problēmai var atrast risinājumu. Otra pretreakcija – ja skolēniem stundās būs pieejams internets, viņi nepievērsīsies stundas darbam, bet “sēdēs draugos” utt. Šajā gadījumā problēma nav tehnoloģijā, bet gan dotajā atbildībā un tajā, vai skolēnam stundās ir ko darīt. Visiem tiem mums, kas mācījās skolās 20.gadsimtā, bija izdomāti citi risinājumi, ko darīt, kad stundās bija garlaicīgi – cits zīmēja uz lapas malām, cits rakstīja pantiņus, cits spēlēja desas, citi pat pamanījās “šaut” kuģus. Ir jātrenē skolēnu pašdisciplīna, lai skolēnam “neniez pirksti” pēc sociālajiem tīkliem, taču skolotājiem ir jādod skolēniem skolā darīt jēgpilnas lietas, jo tajā brīdī, kad tu sporta laukumā mēri un aprēķini savu klasesbiedru skriešanas ātrumu, nav laika domāt par kaut ko citu. Ja jauniešiem skolā būtu plaši pieejams internets un viņi interneta lietošanas ieradumus attīstītu jau skolā, darba devējiem nebūtu jādomā, ko darīt ar virtuālajiem dārzniekiem, kas savā digitālajā dārzā rušinās biežāk nekā savos amata pienākumos.

Bieži vien izskan jautājums, vai skolās ieviešot planšetdatorus tiek apdraudētas pamatprasmes – rakstīt, lasīt, domāt, runāt? Arī šis jautājums nav par planšetdatoriem, bet gan par to lietošanu. Planšetdatoriem ir aplikācijas, kas māca bērniem rakstīt burtus ar pirkstu vai irbuli izvelkot burta formu uz planšetdatora ekrāna. Iepriekš minētajos piemēros mēģināju parādīt, ka, jēgpilni izmantojot planšetdatorus mēs varam panākt, ka skolēni lasa un domā. No citu Eiropas valstu svešvalodu skolotājiem uzzināju, ka viņi planšetdatorus izmanto, lai skolēni vēl vairāk varētu trenēt runāšanas prasmes – izmantojot Google Translate rīku (uz datora ierunāšana pieejama tikai caur Chrome pārlūku), kurā viņi var ierunāt tekstu svešvalodā un redzēt, kā programma to saprot. Šis nenozīmē, ka skolotājs vairs nav nepieciešams, bet gan to, ka tajā brīdī, kad skolotājs ar kādu skolēnu pārrunā mutiskos jautājumus, pārējie arī var trenēties izrunā.

Nobeigumā gribu atgādināt iesākumā minēto – aizsūtot planšetdatorus uz skolām tikai tāpēc, ka tas ir moderni un gaidot, ka bērni un skolotāji tos uzreiz jēgpilni lietos, viss manis aprakstītais var palikt kā skaista nākotnes iecere, kura nerealizējas. Līdzīgi kā kaķēns, kurš kļūst par traucēkli, kad izaug, ja to pieņemot visi iesaistītie nav vienojušies par atbildībām, vēlmēm un iecerēm.

 

Gatis Narvaišs

skolotājs,

macibuvideo.lv autors,

Iespējamās misijas vēstnieks.

Šim rakstam ir 11 komentāri:

  1. 17/10/2012Ilmārs Mednis rakstīja:

    Planšetdatori skolās, pirmkārt, nozīmē bērniem deformētu mugurkaulu (bērns visu laiku noliecies, ar uz leju noliektu galvu, atšķirībā kaut vai no galddatora, uz kura monitoru jāskatās uz priekšu, nevis uz leju), otrkārt, sabojātu redzi (acs visu laiku fokusējas uz konstantu attālumu, kā arī nemainīga gaismas intensitāte). Vai nav pārāk dārgi maksāts par šo tehnoloģisko “brīnumu”?

  2. 17/10/2012Gatis Narvaišs rakstīja:

    Ilmār, es tev pilnībā piekrītu, ka bērnu un jauniešu veselība ir svarīga un vienmēr ir jāizvērtē kā jauninājumi iespaidos veselību, taču nevaru piekrist taviem argumentiem. Ja “bērns visu laiku noliecies, ar uz leju noliektu galvu” ir arguments, ka bērniem deformēsies mugurkauls, tad arī grāmatas, darba burtnīcas un viss cits, ko skolā liek uz galda, lasa un raksta radīs tādas pašas sekas. Nav runa, ka skolā no rīta līdz vakaram bērni blenzīs planšetdatoros – tos tāpat izmantos tikai noteiktām aktivitātēm stundas gaitā, pārējā laikā tie stāvēs malā gluži tāpat kā grāmatas, kad tās nelasa.

  3. 17/10/2012Jancis rakstīja:

    piekrītu Ilmāram. Un ej nu iestāsti burlakiem ka tev, 9gadīgam bērnam, tas devaiss ir vajadzīgs lai dabūtu labu atzīmi. Atņems pa ceļam mājās un neviens pat nepalīdzēs.
    Teiksim tas ka es savlaik, 5km mājās ejot, somu arī kādā grāvī, ūdenī ieripināju netīšām, tas nebija nekas īpaši slikts jo grāmatas izžūst. Bet pazaudēt vai sabojāt tādu smalku planšeti ir pat ļoti slikti. Gan jau ka valdība nemācēs iepirkt tās lētākās bez liekas iebāšanas kabatā.

  4. 17/10/2012Jancis rakstīja:

    negribu būt depresīvais, doma protams kruta un uz nākotnes tehnoloģijām virzīta.. bet savos 27 es ļoti priecājos par to ka mums bērnībā bija vairāk izklaides skrienot ārā nevis vergojot pie ekrāna.

  5. 17/10/2012Gatis Narvaišs rakstīja:

    Janci, saprotu tavas bažas, taču tām nav tikai viens risinājums – nelietot planšetdatorus. Esmu ievērojis, ka mani skolēni ņem uz skolu savus viedtelefonus un citi arī portatīvos datorus. Tā kā savā darbā bieži apmeklēju dažādas Latvijas skolas, tad zinu, ka tā notiek daudzās skolās (lauku skolās mazāk, pilsētu, it sevišķi Rīgas skolās jau pusei piektklasnieku līdzi uz skolu ir kāds gadžets). Ar to es gribu teikt, ka, iespējams, tik traki nav ar tiem burlakiem.

    Otra iespēja, kuru izmanto vairākas skolas Eiropā un pasaulē – planšetdatori stāv skolā un bērni tos uz mājām nenes. Atkrīt bažas par drošību un bērnus nekas nekavē skraidīt pa āru. Es domāju, ka arī tev, Janci, skolā, it sevišķi vidusskolas klasēs stundu laikā nekāda lielā skraidīšana pa āru nebija, līdz ar to šis salīdzinājums, manuprāt, nav objektīvs.

  6. 18/10/2012Uldis rakstīja:

    Kapec nevajag planšetdatoru:
    1) intensīvi skolēnam lietotjot resurss ir viens gads – ja ir trīs bērni, pamēģini piepirkt katru gadu
    2) mūsdienās lielākā problēma ir negribēšana mācīties, nevis informācijas deficīts – planšetdators neko neatrisina šajā jomā.
    3) skolnieka drošība – būs gadījumi, kad atņem
    4) pārak dārgs
    5) Labāk mazāk reformu, jo tās tāpat pietiek izglītības jomā.

  7. 18/10/2012Gatis Narvaišs rakstīja:

    Paldies par viedokli, Uldi! Šīm problēmām, kuras tu aprakstīji ir risinājumi un tos arī vēlos uzrakstīt.

    1) Ja planšetdatoru mūžs skolā ir 1 gads, tad es pilnībā piekrītu, ka tas ir pārāk dārgs ieguldījums, kas neatmaksājas. Taču nevaru piekrist, ka, intensīvi lietojot, planšetdatora mūžs nevar būt lielāks. Pats ikdienā lietoju savu iPad, kuram esmu nopircis apvalku un tas pat vairāk kā pēc gada ir gandrīz kā jauns. Ir Gripcase un citi apvalki planšetdatoriem, ka tiem nekas nenotiek, ja tos nomet zemē, vai uzšļaksta ūdeni. Ir vairākas skolas, kuras apdrošina planšetdatorus, lai samazinātu risku.

    2) Pilnīgi piekrītu, ka planšetdators ir tikai rīks un neatrisina problēmu, taču skolotājs, kura arsenālā ir arī planšetdatori ar savu pedagoģisko rīku izmantošanu var palielināt motivāciju mācīties.

    3) Būs. Taču atņem arī sporta tērpus, grāmatas, mobilos telefonus utt. Jā, planšetdatoru cena ir augstāka un, ja vecāki kopā ar skolu nolemj, tad planšetdatorus var nenest uz mājām, bet atstāt skolā.

    4) Planšetdatoru cenas krītas un, manuprāt, tās var salīdzināt ar datoru cenām. Šobrīd uz skolām tiek vesti galda datori. Balstoties uz skolu vajadzībām, redzu, ka daļa no šī finansējuma varētu būt nevis galda datoru pirkšanai, bet planšetdatoru pirkšanai.

  8. 18/10/2012Jānis Vanags rakstīja:

    Planšetdatorus nevajag ieviest, tie ieviesīsies paši, kad cilvēki sapratīs to priekšrocības salīdzinājumā ar esošajām metodēm. Ir gan viens nosacījums – nevajag traucēt tiem ieviesties.

    Pašreizējie traucētāji:

    1) Skolotāji, kas iedomājas, ka vajag bērnus mācīt tā it kā informācija būtu deficīts. Piemēram, vēstures skolotāji, kas prasa atcerēties datumus. Matemātikas/fizikas skolotāji, kas prasa atcerēties formulas. Principā jebkurš skolotājs, kas neļauj izmantot palīglīdzekļus pārbaudes darbos.
    2) Skolotāji, kas iedomājas, ka bērna un vispār cilvēka kognitīvais resurss nav deficīts. Piemēram, matemātikas skolotājs, kas liek rēķināt 10 praktiski vienādus uzdevumus, kas reducējas uz dažādu skaitļu ielikšanu formulā, ar ko planšetdators tiktu galā 1 minūtē.
    3) Vecāki/skolotāji/viekārši gudri muldētāji, kas uzreiz apgalvo “ak dievs, visu dienu skatīties ekrānā, kas var but sliktāks!?” Šie cilvēki ir palaiduši garām, ka šodien jebkurš, kas strādā birojā, skatās ekrānā ilgāku laiku nekā skolēns pavada mācoties.
    4) Eksāmenu formāts. Kamēr eksāmeni notiek bez planšetdatoru izmantošanas ar pilnu pieeju internetam, jebkura planšetdatoru “izmantošana” mācību procesā ir liekama pēdiņās, jo tiek signalizēts, ka visas praktiskās iemaņas ar datoru skolas mērogā ir kaķim zem astes.

    Vai atbildīgie cilvēki un sabiedrība kopumā ir gatava paiet malā un ļaut progresam notikt? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, paskatieties, cik ļoti kontroldarbos tiek atļauti kalkulatori/grāmatas.

    P.S.
    Paskaidrojums par šo visu – man pilnīgi vienalga, ko potenciālais darbinieks var izdarīt BEZ datora un BEZ interneta, tieši tāpat kā ir vienalga, ko viņš var izdarīt, ja ēkā nav elektrības.

  9. 19/10/2012Jana Simanovska rakstīja:

    Paldies, Gati, ļoti labs apkopojums par planšetdatoru iespējām. Jautājumu par sociālajiem tīkliem es neskatītu tik vienkāršoti – tie ir krietni “uzbāzīgāki” par papīra lapu un logu. Tāpēc pirms planšetdatoru ieviešanas vajadzētu arī izstrādāt drošības pasākumus, lai bērnus nevilinātu “laika zagļi”.
    Savukārt, redzot pretestību pret jaunajām tehnoloģijām, pieminētu Klāva blogā aprakstīto fenomenu – kādreiz arī pāreja uz lodīšu pildspalvām šķita katastrofa: http://sedlenieks.wordpress.com/2012/08/08/spalvu-kari/
    Būtu lietderīgi saprast, kur šai pretestībai aug kājas? Vai vienkārši bailes no pārmaiņām? Vai bailes, ka nespēšu pielāgoties? Vai vienkārši nevēlēšanās iespringt un apgūt ko jaunu?

  10. 19/10/2012Gatis Narvaišs rakstīja:

    Paldies, Jana!

    Es piekrītu, ka jautājums par sociālajiem tīkliem nav vienkāršs. Es redzu, ka ideālā gadījumā cilvēkam vajadzētu būt tādam paškontroles līmenim, ka viņam neniez pirksti ne pēc sociālajiem tīkliem, ne pēc spēlēm u.c. uzmanības novēršanas lietām, ja ir jādara kas cits – vienalga darbā vai skolā, vai kur citur. Kā līdz tam nonākt? Es, mācot skolā informātiku, mēģināju to trenēt skolēniem tā, ka internets viņiem bija pieejams visu laiku un es prasīju no skolēniem rezultātu – ja viņi stundas laikā izvēlēsies “sēdēt draugos”, viņiem nāksies veltīt papildus laiku darba izpildei. Protams, ka šādā gadījumā ir jābūt ļoti precīzi norunātiem kritērijiem, sagaidāmajam rezultātiem un ar skolēniem individuāli ir jārunā par produktivitāti, prioritātēm un paškontroli. Gada laikā konsekventi pieturoties pie prasībām, lielākā daļa skolēnu sociālajos tīklos izvēlējās iet tikai tad, kad darbs pabeigts. Zinu, ka ir arī citi veidi, kā skolotāji māca skolēniem paškontroli, ja internets viņiem ir pieejams.

  11. 19/10/2012Mārcis rakstīja:

    Re: Ilmāra Medņa komentārs

    Gatavojot rekomendācijas dažādu tehnoloģiju lietošana, to ietekme uz veselību ir ļoti būtisks faktors. Planšetdatoriem līdzīgas iekārtas ir apritē pietiekami ilgu laiku, lai to ražotājiem un tos kontrolējošajām institūcijām būtu jau uzkrājušies pirmie dati. Te paveras lielas iespējas tos analizēt, “latviskot” un secinājumus popularizēt – pirms praksē ieviešas neveseligas ieražas un izplatās nepamatoti mīti.

    Runājot par mugurkaula deformācijām noteikti jāuzliela skolas un skolotāji. Latvijā par šīm problēmām ir informēti un tam pievērš lielu uzmanību. Protams šis darbs ir jāturpina, tam tērējot arī pedagogu resursus, bet salīdzinot, piemēram, ar gaisa kvalitāti mācību telpās, ar pareizas stājas jautājumiem esam tālu priekšgalā.

    Sliktāk ir ar redzi. Diemžēl šajā sakarā ir plaši izplatijušies ar datiem nepamatoti mīti. Piemēram “jāskatās uz priekšu, nevis uz leju” būtu nepareiza rekomendācija no acs ābola apasarošanas viedokļa sasprindzināta skatiena gadījumā.

    Kopumā nepiekrītot komentāra autoram, ka planšetdatori ir tehnoloģisks brīnums, tomēr gribētos lielāku veselibas speciālistu ieguldijumu šaja diskusijā, lai izgītošanas eksperti varētu koncentrēties uz darba saturu.

Uzraksti komentāru: