Planšetdators izglītībā – rīks nevis spēļmantiņa
11/10/2012Raksts publicēts laikraksta “Izglītība un Kultūra” izdevumā vecākiem (vairāk informācijas – izglitiba-kultura.lv )
Planšetdators ir rīks, kam ir plašas pielietojuma iespējas un arī savi riski. Šajā rakstā ar piemēriem vēlos ieskicēt gan vienu, gan otru.
Kad ģimenē parādās mājdzīvnieks ir savstarpēji jāvienojas par to, kā mēs tālāk dzīvojam – kā barojam, kā vedam pastaigāties, kā trenējam. Līdzīgi arī tad, ja ģimenē, vai skolā parādās planšetdators, vajadzētu vienoties par to, kā mēs šo ierīci lietojam. Viena no pirmajām bažām ir veselība un tāpēc ir jāvienojas ar saviem jauniešiem par to, lai viņi sabalansētu savas aktivitātes, iekļaujot tiešo komunikāciju ar vienaudžiem, sportošanu, ne-virtuālās izklaides un gan skolotājiem, gan arī vecākiem ir jātrenē bērnu pašdisciplīna pie planšetdatoriem.
Pasaulē ir dažādi modeļi, kā skolās tiek ieviesti planšetdatori. Ir skolas, kurās planšetdatori stāv pie skolotāja klasē un skolēni tos paņem konkrētām aktivitātēm. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, bet viņi tos mājās nenes. Ir skolas, kurās katram skolēnam ir savs planšetdators, vecāki iemaksā drošības naudu un skolēni tos ņem līdzi uz mājām. Ja skolēni ņem planšetdatorus sev līdzi, ir nepieciešams līdzmaksājums, lai viņiem par ierīci būtu lielāka atbildības sajūta. Taču, manuprāt, šobrīd svarīgākais nav kā, bet gan kāpēc ieviest planšetdatorus skolās.
Skolas somas svars paliek mazāks, ja visas vai lielākā daļa grāmatu un vārdnīcu, ģeogrāfijas atlants, kalkulators, darba lapas, izdales materiāli un darba burtnīcas atrodas vienā ierīcē, kuras svars ir mazāks par 1kg.
Planšetdatoru ir ērti lietot ārpus telpām. To var ērti lietot turot rokās, turklāt baterijas spēj nodrošināt pat 10 stundu ilgu strādāšanu. Līdz ar to, braucot mācību ekskursijā uz zooloģisko dārzu, skolotājs var sagatavot skolēniem digitālo darba lapu, kurā viens no uzdevumiem varētu būt šāds: “Atrodi un nofotografē divus dažādus abiniekus, izpēti un pieraksti, kā viņi ir pielāgojušies dzīvei gan uz sauszemes, gan ūdenī.”
Aizvieto un papildina citas ierīces. Klases stūrī stāvošu skeletu, kuram skolēni var pieiet pēc kārtas papildina Google Body (tagad Zygote Body) vai 3d4medical aplikācijas, kur 3 dimensijās var izpētīt ne tikai skeletu, bet arī muskuļus un orgānus, turklāt to var pētīt visi vienlaicīgi. Stroboskopisko zīmējumu, kur pa soļiem attēlota objekta kustība, uzņemšanu un analīzi fizikā aizvieto Video Physics aplikācija. Arī zinātniskajam kalkulatoram ir aplikācija planšetē.
Mūsdienīga problēmu risināšana. Neapšaubāmi internets ir zināšanām bagātāks kā viszinošākais skolotājs vai eksperts. Planšetdatori dod iespēju ikdienas situācijās klasē risināt problēmas, kurās nepieciešama informācija, tādējādi arī attīstīt skolēnu prasmes informācijas vākšanā tieši tajā momentā, kad tā ir nepieciešama. Noformulē jautājumu – pajautā Google – pārbaudi informācijas ticamību – pārbaudi vai informācija nav novecojusi. Tikai tad, ja netiec galā, jautā skolotājam! Kā tas izskatās klasē? Skolēniem tiek uzdots jautājums – vai ģenētiski modificētā pārtika ir nepieciešama, lai samazinātu badu pasaulē? Viņi grupās vai pāros ar skolotāju kā konsultantu apspriež, ko viņiem vajadzētu noskaidrot, lai atbildētu uz šo jautājumu un uz vietas klasē meklē atbildes. Skolēniem ir iespēja izvēlēties resursus, veikt izvēles, paust savu viedokli, taču, lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi, viņiem ir jāuzzina, kas ir ģenētiski modificētā pārtika, kuros reģionos pasaulē ir bads, utt., kas arī ir daži no mācību mērķiem.
Saistošāks, aizraujošāks mācību process. Ir pieejamas dažādas mācību spēles planšetdatoriem un jau tuvākajās dienās O-Smart Games publicēs savu pirmo matemātikas spēli par daļskaitļiem latviski, kurai sekos arī citas mācību spēles. Taču ne tikai spēles, bet visa mācīšanās skolēniem šķiet vairāk kā spēlēšanās, kas dod lielāku skolēnu iesaisti un aizrautību. Apple pieredze ieviešot iPad skolās, liecina, ka, ja meitenēm pirms tam ir bijuši augstāki rezultāti par zēniem, tad, ieviešot planšetdatorus, zēnu sekmes ceļas un rezultāti abiem dzimumiem izlīdzinās.
Skolēni var paši noteikt savu mācīšanās tempu. Pildot vienu un to pašu matemātikas uzdevumu, daži skolēni pašu spēkiem tiek ar to galā, bet citiem nepieciešama palīdzība. Šajā gadījumā skolēni var planšetdatorā izmantot macibuvideo.lv piedāvātos mācību video, kur viņi var atkārtot vai iemācīties tieši viņiem vajadzīgās zināšanas un prasmes, patīt uz priekšu, vai atkārtot vēlreiz, atkarībā no uztveres ātruma un iepriekšējām zināšanām.
Paātrinās darba process un samazinās papīra tērēšana. Mācoties par dzīvības izcelšanos, skolēni planšetdatoros izlasa rakstos un noskatās video dažādus viedokļus par kreacionisma, evolūcijas un panspermijas teorijām, veicot piezīmes, pierakstot par/pret argumentus katrai no teorijām. Skolēni sadalās grupās pēc viņu pārliecības aizstāvot kādu no teorijām un internetā atrod vairāk faktu, uz kuriem balstīt savus argumentus. Skolēni sakārto klasi debatēm un debatējošās komandas planšetdatoros atver debašu norises shēmas, kā arī savus faktus un debatē. Pārējie klasesbiedri atver debašu vērtēšanas kritērijus un tiešsaistē novērtē debatētāju sniegumu un rakstiski paslavē par labajām lietām, iesaka, ko uzlabot. Pēc debates beigām katrs debatētājs tiešsaistē var apskatīt savu vērtējumu un ieteikumus, kā arī izmantot to nākamreiz gatavojoties debatei. Cik daudz lapu skolotājam būtu jāsakopē 30 skolēnu klasei, lai veiktu šādu aktivitāti bez planšetdatoriem?
Kā pašsaprotamu lietu, lai visas augstākminētās lietas izpildītos, es redzu bezvada interneta pieeju skolēniem skolā. Zinu, ka šajā sakarā no skolām ir divas pretreakcijas. Pirmā – mums nav pieejams tik ātrs un stabils internets, lai to varētu lietot gan skolotāji, gan skolēni. Par to nav jāaizmirst, kad tiek plānotas finanses planšetdatoriem, jo interneta infrastruktūra ir Latvijas veiksmes stāsts un šai problēmai var atrast risinājumu. Otra pretreakcija – ja skolēniem stundās būs pieejams internets, viņi nepievērsīsies stundas darbam, bet “sēdēs draugos” utt. Šajā gadījumā problēma nav tehnoloģijā, bet gan dotajā atbildībā un tajā, vai skolēnam stundās ir ko darīt. Visiem tiem mums, kas mācījās skolās 20.gadsimtā, bija izdomāti citi risinājumi, ko darīt, kad stundās bija garlaicīgi – cits zīmēja uz lapas malām, cits rakstīja pantiņus, cits spēlēja desas, citi pat pamanījās “šaut” kuģus. Ir jātrenē skolēnu pašdisciplīna, lai skolēnam “neniez pirksti” pēc sociālajiem tīkliem, taču skolotājiem ir jādod skolēniem skolā darīt jēgpilnas lietas, jo tajā brīdī, kad tu sporta laukumā mēri un aprēķini savu klasesbiedru skriešanas ātrumu, nav laika domāt par kaut ko citu. Ja jauniešiem skolā būtu plaši pieejams internets un viņi interneta lietošanas ieradumus attīstītu jau skolā, darba devējiem nebūtu jādomā, ko darīt ar virtuālajiem dārzniekiem, kas savā digitālajā dārzā rušinās biežāk nekā savos amata pienākumos.
Bieži vien izskan jautājums, vai skolās ieviešot planšetdatorus tiek apdraudētas pamatprasmes – rakstīt, lasīt, domāt, runāt? Arī šis jautājums nav par planšetdatoriem, bet gan par to lietošanu. Planšetdatoriem ir aplikācijas, kas māca bērniem rakstīt burtus ar pirkstu vai irbuli izvelkot burta formu uz planšetdatora ekrāna. Iepriekš minētajos piemēros mēģināju parādīt, ka, jēgpilni izmantojot planšetdatorus mēs varam panākt, ka skolēni lasa un domā. No citu Eiropas valstu svešvalodu skolotājiem uzzināju, ka viņi planšetdatorus izmanto, lai skolēni vēl vairāk varētu trenēt runāšanas prasmes – izmantojot Google Translate rīku (uz datora ierunāšana pieejama tikai caur Chrome pārlūku), kurā viņi var ierunāt tekstu svešvalodā un redzēt, kā programma to saprot. Šis nenozīmē, ka skolotājs vairs nav nepieciešams, bet gan to, ka tajā brīdī, kad skolotājs ar kādu skolēnu pārrunā mutiskos jautājumus, pārējie arī var trenēties izrunā.
Nobeigumā gribu atgādināt iesākumā minēto – aizsūtot planšetdatorus uz skolām tikai tāpēc, ka tas ir moderni un gaidot, ka bērni un skolotāji tos uzreiz jēgpilni lietos, viss manis aprakstītais var palikt kā skaista nākotnes iecere, kura nerealizējas. Līdzīgi kā kaķēns, kurš kļūst par traucēkli, kad izaug, ja to pieņemot visi iesaistītie nav vienojušies par atbildībām, vēlmēm un iecerēm.
Gatis Narvaišs
skolotājs,
macibuvideo.lv autors,
Iespējamās misijas vēstnieks.
Šim rakstam ir 11 komentāri: